Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Rīgas peldvietu spožums un posts

Lelde Stumbre


Kad vasara ne tikai māj aiz kalna, bet nāk jau krietni redzama, sarosāmies uz peldēšanos brīvā dabā. Ziemā esam skalojušies baseinos, pirtīs un hlorētās burbuļvannās, nu ķermenim gribas ne tikai ūdeni, bet arī sauli, svaigu gaisu un vēju. Rīgas pilsēta nevar sūdzēties par ūdenstilpju trūkumu, tomēr ar peldēšanos jau sen vairs nav tik vienkārši. Vecāki ļaudis stāsta, kā peldējušies Ķīšezerā, Māras ezerā, pat Daugavā un citur, bet mūsdienās peldvietu skaits ir krietni sarucis. Kārtīgi jāapdomā visi riski, kas ar tām saistīti, pirmām kārtām jau ūdens tīrības pakāpe – bieži vien vēlēšanās izpeldēties noplok, ieraugot peldvietas izskatu: pelēki netīras smiltis vai nomīdīta zāle, piegružota apkārtne, nav ne solu, ne pārģērbšanās vietu, ne tualetes, par bērnu rotaļlaukumiem vai norobežotiem aktīvas atpūtas laukumiem nemaz nerunājot. Rīgas pilsēta gan pretendē uz Zilā Karoga statusu savām peldvietām, tomēr, šķiet, līdz tam vēl tāls ceļš ejams.

Oficiāli peldsezonas sākums Latvijā ir 1. maijs, un tas nozīmē, ka visām aptuveni 300 peldvietām Latvijā vajadzētu būt kaujas gatavībā uzņemt peldēties gribētājus. Divas nedēļas pirms peldsezonas sākuma notiek ūdens kvalitātes noteikšana gandrīz visās Latvijas peldvietās, un tas turpinās visu sezonu – vienreiz divās nedēļās; tātad ūdens tīrība tiek pārbaudīta aptuveni vienpadsmit reizes. Par peldvietu higiēnisko stāvokli un ūdens drošību atbild Vides veselības departaments. Par novērojumu rezultātiem tiek informētas pašvaldības, Valsts sanitārā inspekcija, iedzīvotāji un masu mediji, lai visiem būtu zināms, kur peldēties drīkst, kur nedrīkst.

2005. gadā valsts iekšzemes ūdeņi tīrības ziņā bijuši labākā stāvoklī nekā Baltijas jūrā un Rīgas līcī. Pati sliktākā ūdens kvalitāte pagājušajā sezonā bija Saulkrastos, Zvejniekciemā, Rēzeknes upē un Balvu ezera peldvietās, labākā – Ventā un Daugavā pie Daugavpils un Krāslavas.


Rīgas pilsētas peldvietas — visvairāk apmeklētās, bet pašas sliktākās valstī

Rīgas pilsēta sadalīta piecos administratīvos apgabalos, kuros atrodas arī upes un ezeri, un tie vienmēr vilinājuši peldēties gribētājus. Taču, kā jau minēju, skaistie laiki, kad Rīgā varēja peldēties bez bažām, nu pagājuši, vienīgi jācer, ka ne uz neatgriešanos. Jo arī rīdzinieki grib peldēties, un viņiem ir visas tiesības uz tīrām, labi iekārtotām peldvietām, kur ievērotas ne tikai higiēnas prasības, bet arī kaut vai elementāri drošības noteikumi. Par peldvietu mēs saucam vietu pie ūdens, ja šajā vietā atrodas ūdens attīrīšanas iekārtas, ir caurtece un ja privātmājas, kas atrodas ezera vai upes krastā, pieslēgtas kopējai notekūdeņu sistēmai. Diemžēl Rīgā tāda situācija nav ne tuvu ideālam, jo kāds no šiem trim komponentiem noteikti iztrūkst.

Rīgas Domes Vides centrs «Agenda-21» strādā pie Rīgas peldvietu un aktīvās atpūtas zonu labiekārtošanas koncepcijas 2007.-2009. gadam, un visiem pieciem administratīvajiem rajoniem šogad piešķirti 285 tūkstoši latu, lai katrai no piecām Rīgas pašvaldībām būtu iespēja sākt realizēt šo koncepciju – labiekārtot pludmales un atpūtas zonas. Neizskatās, ka, sadalot šo naudu piecās daļās, var paveikt lielas lietas, tomēr var vismaz sākt.

Vai zilais karogs plīvos arī Rīgā?

Viens no tīras un labiekārtotas pludmales rādītājiem ir arī ekosertifikāts Zilais Karogs. Tā ir pasaulē populārākā tūrisma vides kvalitātes zīme. Eiropas Vides izglītības fonds Zilo Karogu piešķīris 2154 pludmalēm 23 Eiropas valstīs. Šo sertifikātu nav viegli iegūt – jāveido pastāvīgas tūrisma vietas, bet tā, lai tiktu saudzēti un nenoplicināti apkārtējās dabas resursi. Pavisam Zilā Karoga sertifikāts pieprasa 27 dažādu vides kritēriju izpildi, un ne katrai pašvaldībai tas ir pa spēkam. Turklāt te vajadzīga arī labā griba un sapratne, ka, ieguldot naudu ekoloģiski tīras, tūristiem pievilcīgas vides sakārtošanā, šī nauda ātri vien atgriezīsies pašvaldības kasē, jo tūristi mūsdienās arvien vairāk pieprasa un meklē tieši ekoloģiski tīras atpūtas vietas. Turklāt pašvaldība, kas cenšas sakārtot pludmali pēc Zilā Karoga kritērijiem, ar darbiem pierāda iedzīvotājiem, ka tā reāli rūpējas par vides aizsardzību. Latvijā Zilo Karogu saņēmušas piecas pludmales: Ventspils, Liepājas, Majoru, Bulduru un Ventspils jahtkluba pludmale.

Arī šogad notiks regulāras iekšzemes ūdeņu pārbaudes Rīgā populārākajās peldvietās: pie Bābelītes ezera, Dambja purva ezera, Daugavā pie Rīgas, Gaiļezerā, Ķīšezerā, Linezerā, Velnezerā, Buļļupē, Vecāķos, Vakarbuļlos un citur. Ir cerības, ka ar laiku arī Rīgas peldvietas kļūs Zilā Karoga cienīgas. Patlaban vides sertifikāti piešķirti vien divām Rīgas peldvietām – Vecāķos un Vakarbuļļos. Tomēr tie ir tikai sertifikāti, ne Zilais Karogs.

Plunkšķini 17.jūlijā

Jau trešo gadu Eiropā notiek visai atraktīva un jauka iniciatīva «Big Jump» («Lielais plunkšķis») – visā Eiropā 17. jūlijā plkst.14.00 cilvēki ielec kādā ūdenskrātuvē, ar to parādīdami, ka viņi vēlas, lai upes un ezeri būtu droši un tīri. Ja ūdens kādā vietā neatbilst tādai tīrības pakāpei, lai tur peldētu cilvēks, tajā ienirst ūdenslīdējs un izstāsta pārējiem, ko tur redzējis (vai nav redzējis). Vides aizsardzības klubs pievienojās šai iniciatīvai pagājušajā gadā – kluba biedri lēca Salacā, pie kuras tobrīd daļa no viņiem atradās. Šogad tas notiks Daugavā pie Krāslavas. Taču šī iniciatīva nebūt nenozīmē, ka jālec ūdenī kolektīvi. Katrs var mēģināt ienirt tuvākajā ezerā vai upē un no-skaidrot: vai man tas bija patīkami vai arī biju spiests pārvarēt bailes un nepatiku?

Lai noskaidrotu, vai tuvākā upe, ezers vai dīķis piemērots Lielajam plunkšķim, to var pārbaudīt ar hidrobiologa Andra Urtāna metodi, kas pieejama arī nespeciālistam. Ar to noteiksiet piesārņojuma līmeni savā upē vai ezerā un tad – vai nu peldēsieties mierīgi, vai arī varbūt sāksit uztraukties un pētīt, kurš gan padarījis ezeru vai upi peldētājiem nederīgu.

Tomēr vasara sākusies, peldēšanas sezona arī. Meklēsim šai nodarbei patīkamas vietas, cenšoties tās atstāt tikpat skaistas un tīras, kādas tās bija, kad tās ieraudzījām! •