Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

JVR studiju vizīte SIA «Hoētika»

Līvānu JVR Meža dienu talkā

JVR akcija pret klimata izmaiņām Ventspilī 2005. gada septembrī

Fotogrāfija no foto stāsta «No saules rieta līdz lēktam». Autori – JVR komanda no Liepājas: Aiga Mackeviča, Laura Platace, Andris Jurgs, Kristīne Guste, Daiga Grauduze, Inta Gintere
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Jaunie vides reportierI

Sintija Graudiņa-Bombiza


Viņi ir jauni, aktīvi, radoši, sirdī un darbos zaļi jaunieši. Viņi rūpējas par vidi un ir gatavi cīnīties, lai to aizstāvētu. Viņi mīl šo Zemi un palīdz to iemīlēt citiem. Jo mīlēt jau var tikai to, ko pazīst. Viņi ir Jaunie vides reportieri.


Jau kopš 2001. gada Latvijā darbojas Starptautiskā Vides izglītības fonda (Global Foundation for Environmental Education) programma Jaunie vides reportieri (JVR), ko Latvijā realizē Vides izglītības fonds un kas ir radīta vidusskolas vecuma jauniešiem un viņu skolotājiem.

Jauno vides reportieru programma jau 17 Eiropas valstīs ir kļuvusi ļoti populāra kā atraktīva iespēja vidusskolu jauniešiem aktīvi iesaistīties vietējo vides problēmu aktualizācijā, šīs aktivitātes apvienojot ar vērtīgu jaunu iemaņu apgūšanu, kā arī iepazīstot izpētes vai žurnālistikas praktiskos aspektus. Turklāt JVR darbība iziet ārpus samērā šaurā vides izglītības programmu ierastā mēroga – tā sniedz daudzveidīgu papildinājumu izglītības programmai dažādos priekšmetos, kā arī māca pielietot iegūtās zināšanas.

Kā darbojas JVR programma?

Programmas ietvaros jaunieši veido komandas, izvēloties kādu no septiņām izpētes tēmām – lauksaimniecība, pilsētvide, piekraste, enerģija, atkritumi, ūdens vai klimata pārmaiņas. Skolu iniciatīvas grupas veic izpēti (viena vai sadarbībā ar citām skolām) kādā aktuālā vides problēmā. Sadarbība notiek gan ar vietējām, gan citu valstu skolām. Veicot izpēti, skolēniem ir iespēja darboties kā īstiem žurnālistiem: satikties ar atbildīgajām amatpersonām, kas saistītas ar šo problēmu, apzināt visu iespējamo informāciju un izpētes rezultātus atspoguļot savas valsts, pilsētas vai reģiona plašsaziņas līdzekļos. Jauniešu raksti un fotoreportāžas tiek publicētas JVR starptautiskajā mājaslapā http://www.youngreporters.org. Tā darbojas kā savdabīga vides informācijas aģentūra, sniedzot informāciju par vides problēmām dažādos pasaules reģionos.

Lai veicinātu jauniešu izglītošanu vides jautājumos, regulāri tiek organizēti konkursi, mācību ekskursijas, studiju vizītes un semināri, nometnes un jaunatnes vides konferences, kurās jauniešiem dota iespēja tikties ar ekspertiem, valsts institūciju pārstāvjiem, kā arī jauniešiem no dažādām vides organizācijām. Bieži vien šādās tikšanās reizēs izdodas uzzināt atbildes uz neskaidriem jautājumiem, smelties idejas turpmākajiem pētījumiem, kā arī iegūt informāciju, kas nepieciešama, lai veiksmīgi realizētu jau iesāktos projektus. Programmas ietvaros tiek organizētas mācību ekskursijas uz citām valstīm, kurās darbojas JVR programma. Šo mācību ekskursiju laikā jaunieši iepazīstas ar vides aktualitātēm citās valstīs, kā arī meklē partnerus – jaunos vides reportierus – starptautiskiem sadarbības projektiem.

No šā gada – sava avīze

Jauna JVR programmas iniciatīva 2006. gadā ir laikraksts «JVR Ziņotājs», kas turpmāk četras reizes gadā «iekritīs» jauno vides reportieru elektroniskajās pastkastītēs; tā tiks publicēta arī internetā. Šīs avīzes mērķis ir informēt programmā iesaistītos jauniešus par vides aktualitātēm gan nacionālā, gan globālā mērogā, kā arī stāstīt par programmas jaunumiem un iespējām iesaistīties dažādās vides aizsardzības aktivitātēs. Jaunieši paši piedalās šīs avīzes veidošanā, rakstot rakstus un informējot citus par vides pasākumiem, kurus tie veic savā pilsētā vai pagastā.

JVR – zaļais dzīvesveids

Jaunie vides reportieri – tā nav programma, kuras ietvaros jaunieši tikai raksta rakstus un gatavo fotoreportāžas. Būt jaunajam vides reportierim – tas savā ziņā ir dzīvesveids un apņemšanās būt aktīvam, zaļam, rūpēties par vidi un veicināt vides apziņu citos. Reportieri ir kā vēstneši, kas liek sabiedrībai ieraudzīt vides problēmas, aizdomāties par tām un meklēt risinājumus. Bieži JVR pētījumos un pasākumos tiek iesaistīti pašvaldību pārstāvji, vecāki, skolotāji un citi vienaudži. Veidi, kā tas tiek darīts, ir visdažādākie, un reizēm tie mēdz pārsteigt ar savu radošo izdomu un oriģinalitāti. Jaunieši rīko talkas, informācijas dienas, akcijas, izstādes, runā ar pašvaldību pārstāvjiem. Viņi ir kā zaļās salas pilsētās un pagastos, kur rūpju nomāktie un ikdienā steidzīgie iedzīvotāji nepamana to, kas tiek nodarīts videi.

JVR programmas kvalitāti un jauniešu patieso interesi par vides aizsardzību pierāda jauniešu aktivitātes ārpus nacionālā mērogā koordinētajiem oficiālajiem programmas pasākumiem.

«Ieraugot piesārņotās ceļmalas, mēs tām varbūt nepievērstu īpašu vērību, pieņemot to visu kā degradētas sabiedrības normu, bet, savācot 20 m3 atkritumu, mēs sapratām, cik svarīgs ir darbs, ko darām. Mēs katrs devām sev solījumu nekad neizmest atkritumus mežā vai ceļmalās, nepiesārņot dabu un neļaut to darīt arī citiem,» pie šādiem secinājumiem nonākuši Līvānu 1. vidusskolas jaunieši, rakstot esejas par Meža dienas pasākumiem, kurus jau ceturto gadu pēc kārtas rīko paši jaunieši skolotājas Regīnas Strikānes vadībā. Pa šo laiku skolēni ir apstādījuši 0,9 hektārus ar eglītēm un 3,4 hektārus ar priedītēm, kopā atjaunot 4,3 hektārus Latvijas mežu. Meža talkās tiek stādīti kociņi, uzstādīti putnu būrīši, iežogoti skudru pūžņi un, protams, vākti atkritumi. Piedalīšanās šādās talkās jauniešiem liek visskaudrāk apzināties vides situāciju savā pagastā un vides aizsardzības darba nozīmīgumu.

«Lai kur jūs ietu, daba vienmēr būs blakus. Ja pēkšņi tā vairs nebūs, tad nav vērts nekur iet...»

Ar šādiem vārdiem beidzas trīs Pāvilostas jauniešu – Aleksanda Jeršova, Artura Bikova un Armanda Tetera – filma «Kas notiek?», kas kļuva par 2005. gada JVR konkursa «Atver acis» uzvarētāju. Šie jaunieši jau vairāku gadu garumā plecu pie pleca ar skolotāju un vides aktīvisti Gunu Grimstu cīnās par Pāvilostas pelēkās kāpas saglabāšanu. Kamēr pieaugušie rēķina skaitļus un procentus, kamēr tie klaigā, ka par attīstību ir jāmaksā ar kārtējo nocirsto koku vai izpostīto savvaļas dabas stūrīti, tikmēr jauniešu darbos atspoguļojas visvienkāršākās un patiesākās atbildes. •