Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
Foto: Juris Smaļinskis
Foto: Juris Smaļinskis
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

Vasara ir nepiepildīto sapņu īstenošanas laiks. Pilsētnieki pamet kabinetus un mitekļus betona namos un dodas uz laukiem. Cits noslēpjas no visiem civilizācijas labumiem un iztiek pat bez tīmekļa, cits ceļo, cits lasa tējiņas, sēņo un makšķerē. Arī lauciniekiem šis ir sapņu īstenošanās laiks: vai pagūs sienu izraut mākonim no apakšas un kāpostu kāpuram no mutes... Daudzi izvēlējušies pelnīt tūrisma lauciņā – viesu namu un atpūtas mājiņu Latvijā nu jau ir pārpārēm, un saimnieki saka: būtu jau labi, ja vasara būtu visu gadu, ja visas septiņas dienas nedēļā būtu sestdienas un svētdienas.

Šoreiz mēs tevi vilinām ceļot: uz Liteni un Latgali, uz Indiju un Holandi. Ingmārs Līdaka rosina klusītiņām apstāties un ieskatīties dabā. Bet apstājoties un ieskatoties var pamanīt arī ne vienu vien nejaucību pret dabu: Mazajam Baltezeram, no kura nāk daļa Rīgas dzeramā ūdens, tuvojas apbūves gabali, bet dārgo namu saimnieki ir trūcīgi un taupīgi cilvēki, tāpēc kanalizācijas ūdeņi nonāk nevis kopējā attīrīšanas sistēmā, bet neuzkrītoši sūcas gruntsūdeņos un tālāk ezerā. Turklāt to notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pagastam jau nemaz nav... Naudiņas nepietiek, kaut te mītējas lielākie nodokļu maksātāji...

Kad pilsētā plīkšķ lietus, valgme satek lietus ūdeņu kanalizācijā, bet tālāk šie ūdeņi nonāk... Daugavā, jo – kāpēc gan pumpēt uz Daugavgrīvas attīrīšanas iekārtām gandrīz tīru ūdeni? Taču ik pa brīdim pie nomaļākām notekūdeņu šahtām piebrauc asenizācijas mašīnas un privātmājās sakakāto šļuru aizsūta uz Daugavu pa taisno. Līdzīgi rīkojas nelielu autoservisu un rūpalu saimnieki.

Gada sākumā premjers Aigars Kalvītis bez apspriešanās ar valdību un Saeimu parakstīja vienošanos, ka Baltijas valstis Ignalinā būvēs jaunu un modernu atomelektrostaciju. Ja uz šis planētas dzīvotu lādzīgi miera mikas, tad jau varētu daudz neuztraukties, bet reālie terorisma draudi liedz šo enerģijas veidu uzlūkot kā nekaitīgu.

Tā draiski sāku, bet drūmi beidzu... Tomēr ceru, ka tad, kad tu lasīsi šīs pārdomas, es jau rakšos pa savām dobēm, krāsošu dzijas augu krāsvielās, pūtināšu acis pār horizontu, svinēšu savu personīgo gadu miju un domāšu, ka vasara nebeigsies. Līdz septembrim!

 

Anitra