Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Latvijas Vides Aizsardzības fondam – 10


Piedzimstot šai pasaulē, zem saules uz šīs Zemes, vispirms ieelpojam – gaisa malks dod spēku iesaukties un pavēstīt: «Hei, esmu klāt!»

Lai dzīvotu tālāk, mums vajag ūdeni, barību, mājas un mīlestību! Ja tas viss mums ir, esam laimīgi! Pieaugot atskārstam, ka uz šīs pasaules katra lieta kaut ko maksā – tas, kur dzīvojam, ko ēdam, ko ģērbjam, ko ikdienā lietojam.


Neviens cilvēks nevarētu izdzīvot, ja tam liegtu gaisu, ūdeni un citas dabas dotās lietas. Neviena saimniecības nozare nevarētu pastāvēt bez ūdens, gaisa, izejvielām, kuras dod daba.

Kas maksā Dabai? Un vai vispār tai jāmaksā? Dabai taču nav savas kases, direktora un grāmatvežu, kas saskaitītu un rēķinātu ieņēmumus un plānotu izdevumus.

Lasis, gotiņa, stārķis, skudra, sēne, grieze un citas dabas dotās dāvanas attēlotas uz Latvijas Bankas apgrozībā laistajām monētām.

Ozols, Daugavas loku ainava, lauku viensētas ainava, burinieks jūrā – zīmējumi uz Latvijas Bankas apgrozībā laistajām banknotēm.

Kāda sirds teikusi īstos padomus tiem, kas šīs zīmes izvēlējušies. Lai atgādinātu, ka bez tā, kas veido dabu, un bez vides, kura mums dota bez pašu nopelna, mēs nevarētu ne pirkt, ne pārdot, ne pastāvēt.

Latvijas Vides aizsardzības fondam jau 10 gadu! Fonds – tas ir naudas līdzekļu kopums, kas paredzēts noteiktam mērķim, proti, vides aizsardzībai. Tā ir mūsu apzinīgā maksājuma daļa par dabas izmantošanu. To maksājam ar dažādu uzņēmumu starpniecību: tie, kuri piegādā mums ūdeni lietošanai un kuri paņem atpakaļ notekūdeņus un gādā par to attīrīšanu; kuri, piegādājot mums siltumu, piesārņo gaisu; kuri savāc mūsu ikdienas «ražojumus» – atkritumus – un nogādā tos vai nu uz pārstrādi, vai noglabāšanu; kuri lieto dabas bagātības, lai saražotu pārtiku, apģērbu un saimniecībā nepieciešamās lietas. Šo maksājumu sauc par dabas resursu nodokli.

Dabas resursu nodokli maksā arī uzņēmumi, kas ieved vai ražo un izplata Latvijā videi kaitīgas preces – tādas, kas pēc to izlietošanas kļūst vai var kļūt bīstamas videi un cilvēka veselībai. Savukārt uzņēmumi, kuri vai nu Latvijā ieved, vai arī tepat ražo, iepako un izplata jebkādu produktu, iesaiņotu papīrā, stiklā, plastmasā, metālā vai kokā, maksā dabas resursu nodokli par iepakojumu.

Dabas resursu nodokļa būtība ir principa «piesārņotājs maksā» ievērošana. «Piesārņotājs maksā» – tas nozīmē, ka tie, kas izmanto un piesārņo vidi, sedz izdevumus piesārņojuma samazināšanai, novēršanai un vides saglabāšanai. Samaksātā nauda tiek ieguldīta projektos – darbos un aktivitātēs, kas palīdz saglabāt vides kvalitāti.

Ar Latvijas Vides aizsardzības fonda naudu subsīdiju veidā tika uzsākta izlietotā iepakojuma savākšanas un pārstrādes sistēmas izveidošana. Subsīdijas palīdzēja arī attīstīties videi kaitīgo preču atkritumu – lietoto dienasgaismas spuldžu, akumulatoru, bateriju, riepu un eļļu – savākšanas un pārstrādes sistēmas ieviešanai.

Ar LVAF atbalstu īstenojušies vairāki tūkstoši projektu. Vietas, kur bijušas atkritumu izgāztuves, tagad ir sakoptas. Upēs, ezeros un jūrā nenonāk neattīrīti notekūdeņi. Siltumražotāji arvien mazāk izmanto mazutu, kas piesārņo gaisu. Dažādi dabas aizsardzības projekti veicinājuši Latvijas lielākās bagātības – dabas daudzveidības saglabāšanu.

Tomēr vissvarīgākā joma, kam nepieciešama uzmanība, ir vides izglītība. Tā ir izpratne un zināšanas par to, kāpēc jātaupa dabas resursi, kāpēc jāizvēlas rīkoties tā, lai būtu labi ne tikai pašam, bet arī citiem un videi, kurā dzīvo. Tā ir joma, kurā vēl ilgi vajadzēs strādāt – lai mainītu sabiedrības apziņu no «patērētāja», kurš lieto visu, ko piedāvā, par «domātāju», kurš izvērtē un pats veido savu izvēli.

Latvijas Vides aizsardzības fonds – tie nav tikai lati, pārskaitījumi un projektu pieteikumu kalni. Tie ir arī cilvēki! Aiz katra lēmuma par projekta atbalstīšanu strādā cilvēki, kas šo projektu vērtējuši kopējā konkurencē un izlēmuši, kuram dabas «rokas pirkstam» visvairāk sāp. Lēmumus par projektu finansēšanu pieņem Latvijas Vides aizsardzības fonda padome. Tie ir cilvēki, kas pārzina situāciju vides aizsardzībā valstī un kuriem rūp, lai fonda līdzekļi sasniedz mērķi: uzlabojas vides kvalitāte, saglabājas dabas daudzveidība un cilvēku sirds un prāts arvien vairāk saprot, cik stipri esam saistīti ar dabu un atbildīgi par to.

Savukārt lēmumu fonda padomei palīdz pieņemt Konsultatīvā padome. Šī padome pastāv visus 10 gadus līdzās Latvijas Vides aizsardzības fondam un savā ziņā ir unikāla. Tajā dažādu nozaru un jomu vides sabiedrisko un citu vides aizsardzībā ieinteresēto organizāciju pārstāvji sanāk kopā, lai sekotu līdzi tam, kādus projektus un kādas darbības varētu atbalstīt par Fonda naudiņu. Kopējās vērtēšanas stundās šie dažādu nozaru speciālisti arī cits no cita mācās un paplašina savu redzesloku. Piemēram, tie, kas apsaimnieko atkritumus, uzzina, ka Latvijā ir bruņrupuči, bet tie, kas rūpējas par pļavu daudzveidību, uzzina, kā no notekūdeņu dūņām iegūst metāna gāzi. 10 gadu laikā šī padome ir izaugusi arī skaitliski – no 12 dažādu organizāciju pārstāvjiem līdz vairāk nekā 30 organizāciju pārstāvniecībai.

To, ko pazīstam un izprotam, to iemīlam un vēlamies sargāt. Viss sākas ar sirdi.

Ko darīt, ja valstij nepietiek līdzekļu visu vajadzību segšanai? Ir labi, ja varam rēķināt un izlemt šīs lietas ar prātu. Prāts, ja tam padomu dod sirds, kas mīl dabu un kam rūp vide, nekļūdās.

Latvijas Vides aizsardzības fonds joprojām pastāv. Pēdējos gados mainījušies akcenti un aktivitātes, pasākumi, kas tiek finansēti. Pašlaik fonds vairs nemaksā subsīdijas par izlietotā iepakojuma un videi kaitīgo preču atkritumu pārstrādi. Tagad uzņēmumi darbojas pēc ražotāja atbildības principa. Tas nozīmē, ka ražotājs pats atbild par sava saražotā produkta «ceļu» no sākuma līdz pat brīdim, kad prece ir nolietota un nederīga, respektīvi, kļūst par atkritumu.

Bet joprojām daudz kas darāms atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanā. Joprojām vajadzīgi uzlabojumi gaisa aizsardzībā. Joprojām ūdens ir apritē un mēs to lietojam. Joprojām daba dod nesavtīgi, bet mēs ņemam no tās. Katrai ņemšanai vajadzīgs prāts – gudrs, zinošs un mīlošs prāts. Tāpēc joprojām īpaši svarīgi ir uzrunāt cilvēkus – vēl mazus, pusaudžus, jauniešus un vecākus – paraudzīties apkārt, ieklausīties, sadzirdēt un atsaukties!

Sakarā ar Latvijas Vides aizsardzības fonda 10 gadu jubileju izdota grāmata. Tajā nav uzskaitīti visi tūkstoši atbalstīto projektu. Tajā stāstīts par darbībām, pārmaiņām, vietām un nozarēm, kurās fonds būtiski palīdzējis.

Latvijas Vides aizsardzības fonds par 10 gados padarīto var no sirds priecāties. Kopā ar katru cilvēku un organizāciju, kas ieguldījuši savu darbu, lai mācītu, sakoptu, labotu, pētītu, pārliecinātu, iepriecinātu un saglabātu.

Daba, gaiss, ūdens, zeme – vide, kurā piedzimstam un dzīvojam, kuru atstājam bērniem. Kāda tā bija, kad atnācām uz šīs Zemes? Kādu to saņems mūsu bērni? Salīdzinot ar laiku pirms 10 gadiem, var apgalvot, ka Latvija kļuvusi tīrāka un drošāka. Un joprojām tikpat neaizstājama un sargājama. •

 

Sandra Urtāne
māksliniece Zane Rubene