Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Dzīvais jūras krasts

Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu visu Baltijas jūras un Rīgas līča piekrasti sargā krasta kāpu aizsargjosla, kas ir vismaz 300 m plata un ko sāk skaitīt no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija. Šajā joslā zemes īpašnieki nedrīkst traucēt cilvēku pārvietošanos dabā. Tas nozīmē, cilvēki nedrīkst iežogot savus mežus vai kāpas. Vēl aizsargjoslā nedrīkst būvēt jaunas mājas un citas ēkas, veikt kailcirtes un iegūt derīgos izrakteņus. Līdz ar liedagu un krasta kāpām aizsargjoslā ietilpst arī jūras aizsargjoslas ar ūdeni klātās platības. Jūras aizsargjosla ietver pludmali un zemūdens šelfa daļu, bet nav mazāka par 300 m jūras virzienā, skaitot no vietas, kur sākas vienlaidu dabiskā sauszemes veģetācija.

Jūras krasts visu laiku mainās un attīstās. Katru dienu, katru brīdi tas kaut nedaudz pārmainās. Daļa šo pārmaiņu ir īslaicīgas, piemēram, izveidojas sīka kāpa ap zāles cini un pēc neilga laika tiek atkal aizpūsta prom.

Lielu postu piejūras biotopiem nodara arī neapdomīgi kāpu apzaļumotāji, kuri kāpu nostiprināšanai izmanto svešzemju augu sugas. Šīs sugas ir agresīvas – kā nezāles tās strauji izplatās, iznīcinot vietējās augu un dzīvnieku sugas. Svešzemju augu stādīšana kāpās arī ir aizsargājama biotopa iznīcināšana. Papes liedagā ļoti izplatījušās krokotās rozes un plīvurpuķes.

Jūras krastam Latvijā raksturīga liela piekrastes biotopu dažādība. Pārsvarā izplatītas smilšainas pludmales (ap 48%), mazāk ir oļainu un granšainu, kā arī akmeņainu pludmaļu; pludmaļu platums svārstās no dažiem metriem līdz simts un pat vairāk metru. Pludmalēm raksturīga skraja veģetācija, ko veido galvenokārt Baltijas šķēpenes, kālija sālszāles un balodeņu augu sabiedrības. Zemajās pludmalēs dominē mitrummīloši augi.

Priekškāpu vidējais augstums ir 1-3 m, platums – ap 50 m; ir posmi, kur kāpu augstums ir 5-6 m vai pat lielāks. Primāro kāpu augāju pārsvarā veido graudzāļu sabiedrības. Pludmalē un primārajās kāpās konstatēts ap 17% no Latvijas paparžaugu un sēklaugu sugu kopskaita. Daļa šo sugu sa-stopama tikai jūras piekrastē.

Pludmales un primāro kāpu ekosistēmās konstatētas 24 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas.

Pludmalē un priekškāpās novērojama arī liela kukaiņu daudzveidība. Jo īpaši tas raksturīgs lāmām, augu joslām, stabilām smilšu joslām un vietām, kas bagātas ar savdabīgiem mikrobiotopiem – izskalotām aļģēm un citām jūras saplūdām, kā arī veciem nokaltušiem kokiem. Pludmales un kāpas ir nozīmīgas dzīvotnes, barošanās un migrācijas vietas putniem, abiniekiem un sikspārņiem.