Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Vasara – nometņu laiks

Anitra Tooma;
Aivara Rijnieka-Tooma foto

 

Jau otro gadu Vides aizsardzības kluba izglītības programmas «Zaļā skola» koordinatore Ilze Liepa ar Vides aizsardzības fonda atbalstu organizē Zaļās skolas nodarbības un nometnes. Un nu var teikt: ja nav nometnes, nav arī Zaļās skolas un nav pat kārtīgas vasaras sajūtas!

Vasaras nometne «Dabas vērotāji» no 4. līdz 6. augustam šovasar notika Rucavā. Nometne ir kā liels ģimenes pasākums, kurā var gan kaut ko uzzināt, gan patiešām labi un aktīvi pavadīt laiku. Arī šogad nometne bija kupli apmeklēta – zinātkārie sabraukuši no dažādām Latvijas vietām: Pāvilostas, Rīgas, Rīgas rajona, Madonas, Liepājas, Dobeles, Skrīveriem; jaunākajam nometnes dalībniekam bija ne vairāk ne mazāk kā trīs nedēļas.

Sabraukušajiem stāstīja un rādīja septiņi lektori, kuri prasmīgi un ļoti atraktīvi centās savienot teoriju ar praksi.

Pirmajā vakarā iepazinām nepārskatāmo zvaigžņu pasauli, veidojām zvaigžņoto debesu karti kopā ar Astronomijas skolotāju asociācijas vadītāju Ivetu Murāni. Pie reizes izpētījām arī netālu esošo lampas stabu, kurā mudžēja un vizēja uz gaismu lidojošie vasaras «citplanētieši».

Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns dalījās pieredzē par Baltijas jūras vides problēmām; diezgan ekstravaganti bija viņa piedāvātie praktiskie darbi – zivju uzšķēršana. Bet jāredz taču, kas lācītim vēderā.

Ķemeru nacionālā parka izpētes un plānošanas daļas botāniķe Egija Biseniece vadīja praktisko nodarbību, kurā pamatīgi izpētījām neparastās Papes jūrmalas kāpas. Te daudz introducētu augu, piemēram, milzīgas mežrozīšu plantācijas, plīvurpuķu puduri, kāpu lauvmutītes un pat sarkano jāņogu krūmi, kuri, var teikt, aug tieši smiltīs! Šis jūras krasts patiesi izskatījās visai neparasts.

Novadpētnieks Aigars Liepiņš aicināja nometnes dalībniekus iesaistīties interesantā projektā – vākt Latvijas vietvārdus. Vietvārdi visprecīzāk atspoguļo kādas vietas vēsturi, un, ja vienai zemnieka sētai apkārt sastopami vismaz 30 vietvārdi (pļaviņu, koku, upīšu, mežu u.c. nosaukumi), tad Barontēva tautas dziesmu vākumam varētu pievienoties vēl viens visai iespaidīgs tautas garamantu krājums.

Putnu vērošana Latvijā kļuvusi par visai populāru nodarbi, un arī mūsu nometnē tā neizpalika. Bruņojušies ar dažāda kalibra binokļiem, Pasaules Dabas fonda Papes ezera un lielo zālēdāju programmu vadītāja, parka aizsardzības un attīstības projekta vadītāja Inta Medņa vadībā devāmies uz... kapiem. Kapi ar saviem lielajiem kokiem un mierīgo atmosfēru putniem ir piemērota uzturēšanās vieta, tomēr mums neveicās – dienas vidū putni nav aktīvi, turklāt jau sācies putnu migrēšanas laiks.

Ar «īso kursu» Rucavas vēsturē mūs iepazīstināja skolotājs, starptautiskais meistars korespondentšahā Ģedimins Salmiņš. Savu atraktīvo stāstījumu viņš beidza, nolasot bargu cenrādi par lauku labumu lietošanu, piemēram, maldīšanos mežā vai kūtssmaku baudīšanu. Tikai vēlāk, kad ne pa jokam maldījāmies Papes purva mežos, sapratām, cik tas bija zīmīgi...

Rucava nebūtu Rucava, ja tās vēsturi nevarētu sajust dziesmās, ēdienos un dančos. Rucavas tradīciju kluba vadītāja Sandra Aigare ar savu sievu svītu, brunčiem plīvojot un krūtīm cilājoties, mūs ne tikai gardi baroja Rucavas etnogrāfiskajā mājā «Zvanītāji», bet centās arī nodziedāt zem galda! Tomēr Vides aizsardzības klubs nav ar pliku roku ņemams! Aivars Zariņš no Madonas turējās pretī kā vīrs, un mēs, pārējie, piebalsojām, cik varējām! Uzdrošinos apgalvot, ka rucavietes izskatījās visai pārsteigtas par tādu pretošanos. Arī Jāņa Pūķa senajiem mūzikas instrumentiem atradās gana labi spēlētāji no pilsētnieku vidus.

Rucavas pagasts bez Papes dabas parka, protams, nav iedomājams, un katram sevi cienošam dabas draugam jābūt Papē un jāredz skaistie savvaļas zirgu bari, jāizjūt brīvības garša, kas te jūtama. To izstāstīt nevar, turp ir jābrauc! Tāpat kā pie holandieša Jana van der Vēna, kurš uz Papi atveda pirmos savvaļas zirgus un tagad – arī savvaļas govis.

Trīs dienas nometnē bija tik bagātas iespaidiem, ka, man šķiet, tās atsvēra vai visu vasaru. Gaidīsim atkal nākamo vasaru! Tad būs atkal! •

 

Lelde Stumbre; autores foto