Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 14 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Jaunieši par Rīgas attīstību

Jānis Dirveiks,
Kreisā krasta kustība


Jūlija sākumā Rīgā notika kas unikāls – izveidojās jauna kustība, kurā apvienojās jaunieši, eksperti un sabiedriskās organizācijas, lai palīdzētu pilsētas varas pārstāvjiem lemt par turpmāko Rīgas attīstību, ievērojot pilsētas iedzīvotāju intereses. Kreisā krasta kustības izveidošanu varētu uzskatīt par radikālu soli Latvijas demokrātijas vēsturē, kad pirmo reizi apolitiska, bet vienota sabiedrības doma cenšas ietekmēt polit- ekonomiskos procesus valstī. Kustības idejas autoram un vienam no galvenajiem koordinatoriem, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas Starptautiskās bakalaureāta programmas absolventam un LU Ekonomikas un vadības fakultātes studentam Mārcim Sakalovskim izdevās apvienot domubiedrus, lai ietekmētu apjomīgu projektu realizāciju Daugavas kreisajā krastā, kur naudīgi investori iecerējuši būvēt desmitiem augstceltņu. KKK apvienojās cilvēki un organizācijas, kas ne tikai saskatīja Rīgas Domes sabiedriskajā apspriešanai nodotajā Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijas projektā daudzas nepilnības, bet arī vēlējās kaut ko mainīt jau pierastajā procesā, kad varas pārstāvji pieņem pretrunīgus lēmumus, nedz informējot, nedz iesaistot rīdziniekus.


Nost ar vienaldzību

Mārcis Sakalovskis aptuveni divus gadus mācījies pilsētplānošanu un zina, ka «bez zināšanām šīs milzīgās pārmaiņas Rīgā – debesskrāpju projekti Ķīpsalas apkaimē – būtu paslīdējušas garām nemanītas». Rīgas Domes izplatītajā informācijā par iecerēto masveida apbūvi Ķīpsalā un citviet Daugavas kreisajā krastā Mārcis novēroja nekritiskumu un jo daudzus neatbildētus jautājumus. Tādēļ par vienu no KKK mērķiem kļuva saprotamas, kritiskas un daudzpusīgas informācijas pieejamība, kas pilsētniekiem stāstītu, kā pārmaiņas pilsētā ietekmēs viņus un pilsētu kopumā. «Vienaldzība, motivācijas un līdzdalības trūkums sabiedrībā ir viens no mūsu darbības dzenuļiem. Mums šķiet, ka, mēģinot cilvēkiem dot sapratni un iespēju kaut ko mainīt lielajos procesos, vienaldzība pamazām gaisīs,» atklāj Mārcis. Tagad Kreisā krasta kustībā iesaistījušies desmitiem studentu un augst-skolu pasniedzēju, kā arī aptuveni 18 sabiedriskās organizācijas, tādēļ šo kustību vairs nevar dēvēt par šauru interešu pārstāvju grupiņu.

Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamenta karstākajā vasaras un atvaļinājumu laikā nodeva sabiedriskajai apspriešanai Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijas projektu. Tā mērķis esot bijis «izstrādāt nosacījumus Daugavas kreisā krasta apbūves veidošanai, kas respektē Rīgas perspektīvo plānojuma struktūru (pilsētas telpisko kompozīciju un tēlu) un Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabājamās kultūrvēsturiskās vērtības, tostarp arī Vecrīgas panorāmu un siluetu». Grūtāk runāt par projekta atbilstību Rīgas telpiskajai kompozīcijai, tēlam un vēsturiskajam centram, jo šāds novērtējums nevar nebūt subjektīvs, tomēr projekta izstrādātāji uzsvaru liek tieši uz subjektīviem argumentiem, tā notušējot svarīgāko – daudzo debesskrāpju ietekmi uz katra pilsētnieka dzīvi. Tāpēc KKK centusies norobežoties no smalkiem estētikas un gaumes jautājumiem, koncentrējoties tieši uz piedāvātās silueta koncepcijas projekta tiesisko, ekonomisko un vides faktoru izvērtēšanu.

Prettiesiskā attīstība

No tiesiskās puses silueta koncepcijas projekts izstrādāts kā Attīstības plāna grozījumi Ķīpsalas teritorijā. Kā teikts pašā dokumentā, «pēc Koncepcijas publiskās apspriešanas, saskaņošanas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un apstiprināšanas Rīgas Domē spēku zaudēs Ķīpsalas detālplānojums», kas patlaban nosaka stāvu skaitu un apbūves vietas Ķīpsalā. Tā koncepcijas projekta izstrāde bijusi veiksmīga birokrātiska metode, kā bez liekām diskusijām apiet jau noteiktos striktos būvnormatīvus Ķīpsalā, kas aizliedz ēkas ar 175 metrus augstiem akcentiem (Hansabankas centrālās ēkas smaile – 121 m), kā paredzējuši investori. Bet šādas detaļplānojuma izmaiņas likumīgi iespējamas tikai gadījumā, ja veikts stratēģiskais novērtējums par projekta ietekmi uz vidi. Turklāt iecerētā apbūve konfliktē ar pastāvošo likumdošanu, piemēram, 2004. gada Ministru kabineta noteikumos Nr. 127 7. panta 9. daļas 1. punktā minēto, ka «jaunu ēku būvniecība pieļaujama tikai tad, ja tiek veidots publiskās ārtelpas tīkls un nodrošināta iespēja no publiskiem skatu pun-ktiem redzēt Vecrīgas panorāmu». KKK māc šaubas, vai Daugavas krastu apbūve ar trīsdesmitstāvīgām ēkām veicinās Vecrīgas panorāmas uztveri no Pārdaugavas.

Trūkst ekonomisku pamatojumu

Runājot par Daugavas kreisā krasta attīstību, politiķi lieto izteicienu «Manhetena pie Daugavas». Nav skaidrs, vai Rīgā ir nepieciešama kārtējā «Manhetena» un kāpēc tai būtu jāatrodas pie šobrīd publiski pieejamajiem Daugavas krastiem. Debesskrāpju idejai tieši Ķīpsalā nav ekonomiskā pamatojuma un sasaistes ar pilsētas konkurētspējīgajām priekšrocībām – nav skaidri dokumentēts, kāda ir Rīgas nākotnes vīzija, kā tās sasniegšana saistās ar debesskrāpju būvniecības plāniem tieši Ķīpsalā blakus vēsturiskajam centram. Turpretim KKK koncepcijā atradusi daudzas pretrunas ar tādiem plāniem kā, piemēram, Rīgas Ilgtermiņa stratēģija līdz 2025. gadam, kurā teikts, ka Rīgas pamatmērķis ir «nodrošināt labu dzīves kvalitāti un cilvēka mērogiem atbilstošu attīstību», ko diez vai uzlabotu autotransporta intensitātes trīskāršošanās Daugavas kreisajā krastā.

Tāpēc KKK ieteikusi varasvīriem veikt vispārīgu ekonomisko pētījumu, iesaistot pētniecības iestādes, ekonomikas, pilsētbūvniecības un vides ekspertus, lai noskaidrotu, kur rīdziniekiem un pilsētai kopumā būtu visizdevīgāk veidot jauno darījumu/debesskrāpju centru. Ja tiktu pieļauta jauno darījumu centra attīstība, pamatojoties uz šā brīža koncepcijas Daugavas kreisajā krastā, pēc debesskrāpju uzcelšanas pilsēta, nevis investori, par nodokļu maksātāju (rīdzinieku) naudu būtu spiesta būvēt jaunus tiltus un citus transporta mezglus, lai glābtu katastrofālo situāciju ar transportu un gaisa kvalitāti Ķīpsalas, Vanšu tilta un Valdemāra ielas rajonā. Ir skaidrs, ka uz salas uzceltajos debesskrāpjos nedzīvos un nestrādās riteņbraucēji, tāpēc transporta plūsmas Daugavas kreisajā krastā tiks paralizētas, bet gaisa piesārņojums, kas jau pašlaik trīskārt pārsniedz ES normas, vēl vairāk palielinās iespēju vietējiem iedzīvotājiem saslimt ar onkoloģiskām vai elpceļu slimībām.

Neņem vērā cilvēkus un vidi

Jaunie projekti Daugavas kreisajā krastā, kas tika apspriesti vasaras atvaļinājumu laikā un maskēti ar nosaukumu «silueta koncepcijas projekts», degradēs Rīgas pilsētvides kvalitāti un Daugavas kreisā krasta publisko telpu. Sabiedriskajā apspriešanā netika izstādīti nekādi projektu maketi, dažu apspriesto ēku («Da Vinči», «Z toņi») būvniecība jau sākusies, un ir grūti spriest par publisko un zaļo teritoriju izvietojumu nākotnes Ķīpsalā, par kurām nav kopējas koncepcijas, bet tās atstātas katra uzņēmēja rocības (jeb ne-rocības) un gaumes ziņā. Rīgas Domes piedāvātajā koncepcijā, par spīti ieplānotajiem dzīvojamo telpu masīviem, nav pat pieminēts sabiedriskās infrastruktūras attīstības modelis – jaunu skolu, bērnudārzu, medicīnas iestāžu un citu sociālo iestāžu celtniecība. Rīgā nav arī veikti nekādi pētījumi, kā augstās ēkas ietekmēs pilsētas aerāciju un Vecrīgas noēnošanu saulrieta stundās. Lai gan šie un citi atsevišķi viedokļi ir estētiskas dabas argumenti, arī tādi pasaulslaveni eksperti un arhitekti kā Kurts Forsters, Hiroši Naito un UNESCO vadītājs Frančesko Bandarīns izteikušies negatīvi par Daugavas kreisā krasta apbūvi ar augstceltnēm.

Ir priekšlikumi, ir alternatīvas

Šobrīd KKK uzskata, ka Daugavas kreisā krasta attīstības plānos būtu jādod priekšroka pilsētas centra attīstībai kā sabalansētas mājokļu, darbavietu un pakalpojumu sfēras sakopojumam, kurā nedominētu nedz privātie mitekļi, nedz arī «Manhetena pie Daugavas».

Attīstības plānos būtu jāveic apjomīgi vides un ekonomiskie pētījumi, kuros tiktu piedāvātas un izvērtētas alternatīvās darījuma centra atrašanās vietas Rīgā, piemēram, Skanstes ielas rajonā, vecās preču stacijas teritorijā (pie Ganību dambja) un Ziemeļu tiltam tuvējās apkaimēs, nosakot precīzu augstceltņu apbūves secīgumu, lai nerastos pārpratumi par kopējo siluetu. KKK tāpat iebilst pret galveno silueta koncepcijas projekta mērķi – mainīt Ķīpsalas detaļplānojumu. Tik apjomīgi plāni būtu jāapspriež ar sabiedrību daudz pamatīgāk, nekā piedāvāts Rīgas Domes formālajā sabiedriskajā apspriešanā, kuru tikai KKK pūliņu dēļ pagarināja par vienu mēnesi. Daugavas kreisā krasta attīstības koncepcija būtu jāpamato ar pilsētas plānošanas un attīstības vīziju (kas jābalsta uz zinātniska rakstura pētījumiem), nosakot atļautos teritorijas izmantošanas parametrus un apsaimniekojamo īpašumu pieļaujamo ietekmi uz apkārtējo vidi, dzīves telpu un sabiedrības interesēm. Kreisā krasta attīstībā jāievēro ilgtspējīgas attīstības pamatprincipi, dodot priekšroku degradēto un urbanizēto, bieži vien kultūrvēsturiski nozīmīgo teritoriju revitalizācijai un atjaunošanai, nevis nojaukšanai. Rīgas apkaimē būtu jāveicina vietējo centru attīstība, tādējādi stiprinot dzīvojamo rajonu identitāti un pilsētas attīstību veicinošo policentriskumu. Jebkurā attīstības vīzijā jāveicina pilsētas centrālās daļas attīstība, samazinot potenciālo vides piesārņojumu. Daugavas kreisā krasta attīstības vīzijā jāizvērtē koncepcijas priekšrocības salīdzinājumā ar pastāvošo apbūves veidu, mērogu un intensitāti, zinātniski argumentējot Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijas projekta apgalvojumus par apbūves augstuma intensifikācijas nepieciešamību. Tāpat arī pirms jebkādas celtniecības būtu jāveic apjomīgs un detalizēts tehniski ekonomiskais novērtējums, lai sīki saplānotu kreisā krasta attīstības secību. Jāizvērtē, vai investoru ienākšana Rīgā ir atkarīga no augstceltnēm ar skatu uz Daugavu vai arī no citiem ekonomiskajiem apsvērumiem (nodokļu, tirgus piesātinātības, dažādu regulu un normu apgrūtinājumiem). Šos un citus argumentus KKK jau vairākkārt apspriedusi ar Rīgas mēru, galveno arhitektu un citiem varasvīriem apaļā galda diskusijās. Skaidras atbildes vēl tiek gaidītas. •

 

Sīkāka informācija pieejama:
http://www.imkariga.lv/KreisaaKrastaKustiiba.htm

 
Rīgas Domes Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijas projektā nav izstrādāts teritorijas makets, bet gan iekļauti attēli no nesamērīgi augstiem vai neeksistējošiem skatupunktiem, radot maldīgu priekšstatu par iecerēto apbūvi.

 
Silueta koncepcijas projektā sabiedriskajai apspriešanai nodotas ēkas («Da Vinči», «Z Torņi»), kuru celtniecība jau rit pilnā sparā.

 
Kreisā krasta kustību māc šaubas, vai šāda aina no Pārdaugavas puses atbilstu 2004. gada Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz, ka jaunu ēku būvniecība pieļaujama tikai tad, ja tiek nodrošināta iespēja no publiskiem skatu punktiem redzēt Vecrīgas panorāmu.