Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 

 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Mežaparkā mācās dzīvot zaļi jau skolas solā

Līga Bulmeistere


Saulainā septembra dienā devos uz vienu no rīdzinieku iecienītākajām zaļajām zonām – Mežaparku. Ejot pa ielu, kam abās pusēs lepni slejas greznas privātmājas, nokļūstu galamērķī – Lībekas ielā 27, kur atrodas mazā, bet piemīlīgā Mežaparka sākumskola, kas jau divus gadus ar lepnumu nes ekoskolas vārdu.


Septembra numurā iepazīstinājām savus lasītājus ar Ekoskolu programmas mērķiem un uzdevumiem. Bet kas gan ir teorija bez praktiska ieskata? Tāpēc nolēmām sniegt konkrētas mācību iestādes pieredzi, uzzinot gan ieguvumus, darbojoties ekoskolas statusā, gan arī iepriekšējos darbības gados sastaptos klupšanas akmeņus. Par dzīvi ekoskolā un ap to aizrautīgi stāstīja un nesaprasto skaidroja Mežaparka sākumskolas skolotāja un šīs skolas vides izglītības koordinatore Egita Ķirsone un ekokomandas aktīvisti – 4. un 5. klases skolēni: Anna, Diāna, Matīss, Ādams un Mikus.

Jau sarunas sākumā noskaidrojām, ka iecere iekļauties Ekoskolu programmā Mežaparka sākumskolai bija dabiska un likumsakarīga, ņemot vērā skoliņas atrašanās vietu. Sarunas dalībnieki vienprātīgi piekrīt tam, ka jau kopš pirmā darbības gada visu tajā iesaistīto lielo un mazo cilvēku dzīvē ir ienācis kas ļoti nozīmīgs – spēja raudzīties uz lietām mums apkārt citādi un vēlme uzzināt pēc iespējas vairāk jeb, kā intervijā teica skolotāja Egita: «Ekoskola – tas ir jauns spars dzīvē.»

No skolēna līdz sētniekam jeb Iesaistās visi

Ekoskolas darba gaitā vides aizsardzības jautājumu aktualizēšanā un risināšanā tiek iesaistīti visi skolēni, jo vides aizsardzības un zaļās dzīvošanas principi integrēti visos priekšmetos. Matemātikā bērni skaita nevis veikalā pirktus skaitāmkociņus, bet pavisam īstus dabā, dabas mācībā kokus mācās atšķirt mežā, nevis pēc mācību grāmatām, mājturībā bērni apgūst, kādi mazgāšanas līdzekļi ir videi draudzīgāki, bet sociālzinībās mācās par ekomarķējumu. Mežaparka sākumskolā ir arī aptuveni divdesmit bērnu grupa, kas lepni sevi sauc par Ekokomandu un kas šiem jautājumiem padziļināti pievēršas arī ārpusstundu nodarbībās. Kad Ekokomanda, pētot, zīmējot un veidojot projektus kādai vides problēmai un tās risināšanai ķeras pie ragiem, iesaistās visi – sākot no pārējiem skolas bērniem un beidzot ar skolas apkopēju. Precizitātes labad jāpiebilst, ka skolēnu darbošanās notiek sistemātiski, izvēloties vienu no Ekoskolu programmas piedāvātajām tēmām un gada beigās komisijai atskaitoties par izdarīto. Mežaparka sākumskola pirmajā gadā pievērsās tādai globālā mērogā samilzušai problēmai kā atkritumi. Šīs akcijas ietvaros tika uzsākta bateriju vākšanas kampaņa, skolā ieviesta atkritumu šķirošanas sistēma, kā arī vākti atkritumi gar lielākām un mazākām takām, pa kurām ceļu uz skolu mēro paši bērni. Pats lielākais šajos gados paveiktais nav ne taustāms, ne jebkādi citādi mērāms, jo tas videi draudzīgas domāšanas veidā ir palicis skolēnu prātos un sirdīs. Neviltotais bērnu sašutums par iepriekšējā dienā uzkoptajā teritorijā atrasto tukšo čipsu paku un klasesbiedra iemesto ābola serdi papīram paredzētajā atkritumu urnā liecina par to, ka ekoskolas darbība attaisnojas.

Vēl viena skolēniem interesanta un saistoša lieta skolā ir nodarbības ar nosaukumu «Dabas taku zinis», ko skolotāja Laura Līdaka vada Rīgas zoodārzā. «Dabas taku zinis» nodarbībās iesaistītie bērni zoodārzā nav parasti apmeklētāji, viņi skatās interesantas videofilmas, diskutē un piedalās arī tādos praktiskos zoodārza ikdienas darbos kā putnu būrīšu tīrīšana un dzīvnieku aprūpe. Esot ciešā sakarā ar dzīvniekiem un uzmanīgi klausoties skolotājas Lauras teiktajā, bērni ir sapratuši dzīves aprites ciklu un dabiski izturas pret tajā notiekošajiem procesiem, tāpēc zina, ka nav obligāti jāpiebaro dzīvnieki un putni ziemā, ja apstākļi nav sevišķi bargi, un izprot dabas pamatlikumu, ka izdzīvo stiprākais.

Ekoskolas darbības ietvaros skolēni ir piedalījušies arī dažādos konkursos, gājuši izzinošās ekskursijās gan uz «Latvenergo» Energoefektivitātes centru, gan AS «LT&Hoetika» vērojuši, kādu ceļu iziet šķirotie atkritumi.

Jautājot par grūtībām ekoskolas darbības gaitā, skolotāja min, ka pirmajā gadā bija nelielas problēmas, jo trūka atbilstošu metodisko izdevumu, kas tagad vairs nav šķērslis. Bērniem savukārt rūpes darīja neapzinīgie un lietas būtību līdz galam neizprotošie līdzcilvēki – pārējie skolēni, kas nesaprata Ekokomandas akcijas «Gaismas cilvēks» nozīmi – tās laikā bērni skatījās, lai visās telpās, kur neviena nav, tiktu izslēgta gaisma, arī saimnieciskajam personālam viegli neklājās ar jaunās kārtības ievērošanu. Piemēram, kurinātājs kādā jaukā dienā sadedzināja visu skolēnu savākto makulatūru, bet sētniece pamanījās pielikt uguni kompostam paredzētajai koku lapu kaudzei. Tomēr, kā atzina bērni, viss iet uz labo pusi un viņu darīto saprot un iesaistās ne tikai cilvēki skolā, bet «audzināšanas» darbs veiksmīgi noritējis arī mājās, kur lielākā daļa ģimenes locekļu sākuši dzīvot zaļāk.

Ekokomanda iesaka

Nobeiguma vietā Ekokomadas dalībnieku – Annas, Diānas, Matīsa, Ādama un Mikus – ieteikumi ikvienam, kas vēlas kļūt patiess vides draugs:

  • šķirot atkritumus;
  • nepiegružot mežus un pilsētas ielas;
  • aizstāt vienreizējos plastikāta maisiņus lielveikalos ar auduma;
  • sargāt mežus;
  • palielināt biodegvielas izmantošanu;
  • saglabāt ozona slāni;
  • izvēlēties videi draudzīgu pārvietošanās veidu.

Un pats svarīgākais – iemācīties dzīvot pieticīgāk! •