Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 

Juris Kulakovs domā, ka viņa asinīs atradīs DDT, ko plaši lietoja viņa bērnībā.

Intars Busulis ir pārliecināts, ka spēj izvairīties no bīstamām ķīmiskām vielām.

Ērikam Stendzeniekam ir liela interese, kas gadu gaitā uzkrājies viņa organismā.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Par nākotni – brīvu no kaitīgajām ķīmiskajām vielām

Sintija Graudiņa-Bombiza
Anitras Toomas foto


Saulainā augusta dienā E. Gulbja laboratorijas uzgaidāmajā telpā drūzmējas cilvēki, starp kuriem pavīd arī TV un radio raidījumu vadītājas Baibas Sipenieces–Gavares, reklāmas aģentūras «ZOOM!» radošā direktora Ērika Stendzenieka, mūziķu Intara Busuļa un Jura Kulakova sejas. Viņi ir piekrituši ziedot 50 ml asiņu Zemes draugu un «Greenpeace» kopīgi rīkotās kampaņas «Nežēlīgi nopietni!» mērķiem, lai pārbaudītu, vai tajās atrodamas rūpnieciski ražotās ķīmiskās vielas.


Ftalāti¹, sintētiskie muskusi (sintētiskās aromātvielas), brominētie liesmu slāpētāji², hlorētie pesticīdi (ieskaitot DDT), perfluorētie savienojumi³ un smagie metāli – šis ir tikai ķīmisko vielu grupu uzskaitījums, kurās ietilpstošās ķīmiskās vielas meklēs asinīs. Kopumā Latvijas slavenību asinīs tiks meklētas 44 dažādas ķīmiskās vielas, par kurām zināms, ka tās ir potenciāli kaitīgas vai kaitīguma dēļ jau izņemtas no tirgus, bet vēl arvien atrodamas dzīvo organismu audos un vidē. Asinis iepildīs īpašos, speciāli no Dānijas atsūtītos stobriņos, kas nesatur ftalātus, jo, asinīm nonākot kontaktā ar ftalātiem, tās uzreiz var tikt saindētas. Pēc tam asins paraugus sagatavos transportēšanai un nosūtīs uz neatkarīgu laboratoriju Nīderlandē, kur tiks veiktas asins analīzes.

Ikviena inde ir zāles?

Jebkura ķīmiskā viela netiek izmantota bez noteikta pielietojuma. Nenoliedzami, mūsdienās dzīve bez ķīmijas sasniegumiem nav iedomājama – tie padara mūsu dzīvi ērtāku. Ar to palīdzību panākts, ka produkti ir ērtāk lietojami, tie neburzās, neaizdegas, smaržo un nebojājas. Tomēr tajā pašā laikā maiga āda, spodri, veselīgi mati, māja bez baktērijām – tā var būt tikai ilūzija.

Pēdējā pusgadsimta laikā cilvēks ir radījis vairāk nekā 80 tūkstošus dažādu ķīmisko vielu. Mēs ik dienas esam pakļauti simtiem un varbūt pat tūkstošiem rūpnieciski iegūtu vielu iedarbībai. Tomēr līdz pat šim brīdim lielāko daļu no tām pienācīgi nepārbauda un nekontrolē to nekaitīgumu cilvēkam un dabai. Bet mums nav zināma daudzu šo vielu ietekme uz cilvēka veselību un vidi ilgtermiņā.

Daudzas plaši lietotas ķīmiskās vielas ir atzītas par kancerogēnām, reproduktīvajai sistēmai toksiskām, bioakumulatīvām, endokrīnajai sistēmai kaitīgām, alerģiju izraisošām. Tomēr joprojām tās izmanto tādos ikdienišķos priekšmetos kā, piemēram, datori, rotaļlietas, mājsaimniecības preces, apģērbi un smaržas. Ķīmiskās vielas, kas izdalās no šiem produktiem, ir atrodamas mūsu mājās, vidē, lietus ūdeņos un cilvēku asinīs. Asinis – pat ja tās rit vēl nedzimuša mazuļa nabas saitē – jau ir saindētas. Sintētiskās ķimikālijas ir atrastas mātes pienā, zivīs, leduslāču audos un vietās, kas ir tālu no rūpniecības un civilizācijas, piemēram, kalnu ezeros un arktiskajos ledājos.

Patlaban ražotājiem tā īsti nemaz nav jāuzņemas atbildība par saražoto produktu nekaitīgumu. Valsts institūcijām ir jāpamana, jāsecina un jāpierāda vielas kaitīgums, turklāt šo pētījumu rezultātus bieži vien ilgstošās procedūrās apstrīd ķīmisko vielu ražotāju vai izplatītāju uzņēmumi. Par spīti tam, ledus ir sakustējies. Jau no 2005. gada jūlija Eiropas Savienībā ir aizliegta un ierobežota vairāku ftalātu izmantošana bērnu rotaļlietās. No 2006. gada ir aizliegta bromēto liesmu slāpētāju izmantošana elektropreču ražošanā. Tomēr vēl arvien ir ļoti daudz vielu, kuru iespējamais nekaitīgums vēl pat nav pilnībā pierādīts, jo trūkst informācijas.

Atbrīvojiet mūs no kaitīgajām ķīmiskajām vielām!

Nu jau gandrīz astoņus gadus Eiropas Savienībā norisinās darbs pie jaunās ķīmisko vielu pārraudzības regulas REACH, kas ap-tvers ķīmisko vielu reģistrēšanas, to ietekmes izvērtēšanas un rūpnieciskās lietošanas atļauju sniegšanas procedūras. Jau rudenī kļūs skaidrs, vai šī regula būs pietiekami kvalitatīva un «zaļa», lai mainītu pašreizējo situāciju. ES politiķiem un institūcijām ir jāizlemj, vai turpmāk būs nepieciešams obligāti aizvietot kaitīgās ķīmiskās vielas dažādu plaša patēriņa produktu sastāvā, ja tām eksistē drošākas alternatīvas. Šis balsojums noteiks, vai politiķi izmantos unikālo iespēju pasargāt cilvēkus un vidi no nevajadzīga un kaitīga sintētisko ķīmisko vielu piesārņojuma. Stingra un «zaļa» regula nebūt nenozīmēs atgriešanos viduslaikos. Tā nozīmēs drošāku nākotni – brīvu no kaitīgām ķimikālijām.

Nesankcionētais eksperiments turpinās

Tikmēr E. Gulbja laboratorijā gaisā virmo satraukums. Ieklausoties slavenību sarunās, dzirdams, ka labāk jau tomēr būtu nezināt, kādas indes rit asinīs. Tā vieglāk dzīvot. Vispār jau tajās nekas briesmīgs nevarētu būt, jo «es taču neko TĀDU nelietoju». Kulakovs smaidot piebilst, ka viņš priecājas, ka var būt tāds dzīvs, staigājošs piemērs. Un viņam šāda iespēja ir dota Zemes draugu un «Greenpeace» kampaņas «Nežēlīgi nopietni!» ietvaros. Šāda kampaņa jau ir norisinājusies Dānijā, kuras laikā «Greenpeace» dāņu slavenību asinīs kopumā atklāja 27 kaitīgo ķīmisko vielu klātbūtni (11-18 vielu katram). Pašlaik šādas analīzes veic ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas, Somijas un Zviedrijas slavenībām. Kampaņa beigsies oktobrī ar «Greenpeace» kuģa «Arctic Sunrise» tūri pa visām Baltijas jūras valstīm.

Oktobra sākumā kampaņas dalībnieki saņems asins analīžu rezultātus. Un viņiem tiks dota unikāla iespēja paskatīties skarbajai patiesībai acīs – cik lielā mērā ikviens no mums ir pasargāts no indēm, neko TĀDU nelietojot. Jeb varbūt reklāmās slavinātajos smaržīgajos, veselīgajos un glītajos produktos tomēr slēpjas vielas, kuras lietojot mēs pret savu gribu piedalāmies eksperimentā ar mūsu un nākamo paaudžu veselību? •

 

1 Ftalātus lielākoties izmanto PVC un citu plastmasu mīkstināšanai. Plaši tiek izmantoti arī kosmētikas un personīgās higiēnas produktos.

2 Bromētie liesmu slāpētāji samazina plastmasas un tekstilizstrādājumu aizdegšanās risku.

3 Perfluorētos savienojumus izmanto, piemēram, nepiedegošajās pannās.