Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
Foto: Teiksma Puriņa
Foto: Teiksma Puriņa
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

Laba diena!

 

Mēs jau krietni sen lepojamies, ka visu, ko iesakām «Vides Vēstu» rakstos, izmēģinām uz savas ādas. Atceries, septembra numurā mans tētis Viljars Tooms dikti garšīgi aprakstīja veselības ceļojumu uz Slovākiju. Un tiešām, jūnijā viņš kopā ar dzīvesbiedri Zigrīdu uz turieni aizbrauca: viens – pārcietis insultu, otrs – smagu sirds operāciju. Mājās abi atgriezās kā no jauna taisīti. «Oh!» nodomāju, «man arī tā vajadzētu.» Izrādās, tēta brauciens bija iedvesmojis arī sešas sirmas kundzītes. Tad nu visas sēdāmies mana radinieka un tūrisma firmas «Līgo» vadītāja Aivara Gabaliņa mikroautobusā un pēc 22 stundu brauciena bijām klusajā kalnu ciematiņā Višne Ružbekija. Krietni sagurušas aizgājām uz pirmo peldi siltā minerālūdenī – ilgā pārbrauciena nogurums bija kā ar roku noņemts! Tā nu es desmit dienas plunčājos iesāļajā ūdenī un pie sevis purpināju: «Dakteris ārstē, daba dziedē!» Katru rītu mūs modināja baznīcas zvani, jau ceturksni pēc sešiem tantītes melnās kurpēs, melnās zeķēs, melnos brunčos, kas pirms gadsimta izšūti ar sarkanām rozēm, melnās jakās un melnos lakatos devās uz dievnamu. Tikko pulkstenis nozvanīja seši, ciematiņā sākās dzīvība: sāka braukāt mašīnas, pukšķināt traktori, klidzināt zirgi. Bet pusdivpadsmitos naktī pārsteigta pamanīju, ka Ružbekiju izgaismo vien zvaigznes, jo ielu apgaismojums ir izslēgts, mājas tumšas, visi dus, lai nākamajā rītā līdz ar saullēktu dotos dienas darbos. Tāda gaismas tauta.

Bet žēluma gals mani pārņēma ciema veikalā, jo te vērojama īsta globalizācija: vietējo augļu vietā – banāni; sieri, desas un saldumi – no Čehijas, Vācijas un Polijas... Tikai sļivovica, borovička un pertusīnveidīgie uzlējumi ir vietējie. Un interesanti – tur uz jebkura alkohola pudeles etiķetes minētas sastāvdaļas, no kā dzira gatavota. Tad arī uzzināju, ka «Tuzemskij rum» sastāv no ūdens, spirta, ruma aromāta un karameļu krāsvielas. Par liķieru sastāvu vispār neizteikšos. Eh, būtu labi, ja arī Latvijā varētu palasīties, no kā brūvē krāsainos kokteilīšus, glumos līķierīšus un to, ko tagad sauc par dažādiem brendijiem. Tad varētu uzdzīvot ar lozungu: «Ja uz elli, tad ar labiem zirgiem!»

Bet es laiku starp peldēm izmantoju lietderīgi: cītīgi adīju, ķerdama pēdējos rudens saules starus, un vakaros lasīju visiem priekšā Kārenas Kingstonas grāmatu «Kā atbrīvoties no krāmiem ar fen šui». Jūlijā, kad man bija atvaļinājums, remontēju māju un izkrāmēju visus kaktiņus. Izrādās, esmu atbrīvojusi no nevajadzīgām lietām ceļojumu un izpalīdzīgo draugu sektoru! Arī karjeras, dzīves plāna un ceļa sektorā nu man ir kārtība. Bet veiksmes, bagātības un pārpilnības kaktā ir grāmatplaukts – laikam būs no tā jāaizvāc tās grāmatas, kuras nekad nelasīšu. Varbūt uzlabosies manas attiecības ar dzīvesbiedru, ja atdošu citiem servīzi, ko nekad nelietošu, un aizvākšu papīrus, kurus nevienam nekad neievajadzēsies. Tad atbrīvosies kaktiņš, kur iekrauta mana mīlestības laime.

Ko ar to visu gribēju teikt? – atlaid to, ko tev nevajag, atbrīvo seju smaidam un velti laiku arī sev! Dzīve ir pārāk īsa, lai dzīvotu ar domu: par sevi es gādāšu vēlāk...

 

Anitra