Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

Dažādi plakāti glabā atmiņas par vides akcijām Liepājā.

Katru gadu Liepājā notiek «Diena bez auto».
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Jūtos kā pēdējais mohikānis

Anitra Tooma;
autores foto


Kad Liepājā apvaicājos cilvēkiem, kas ir Inese Eistere, saņēmu cieņas pilnu apliecinājumu: zaļi traka! Cilvēks, kas gadiem cīnās par zaļāku Liepāju, nepagurst pēc atraidījumiem un klupināšanas. Nekad negrābs karstas ogles ar svešām rokām.


Ineses gara bērns ir Liepājas Zaļais centrs (LZC) – viena no vecākajām vides organizācijām Liepājā –, kas dibināts 1990. gadā, iedvesmojoties no Vides aizsardzības kluba. Inese Eistere bija Vides aizsardzības klubā kopš tā pirmsākumiem (viņa ir tā biedre ar 13. biedra kartes numuru). Tomēr ar sāpi atzīst, ka nu no kluba izstājusies, jo VAK galvgalis par maz sadarbojās ar provinces nodaļām, neiesaistīja savos projektos – nelikās zinis par daudzajām VAK nodaļām citviet Latvijā. Paši rakstījuši un piedalījušies gan vietējos, gan starptautiskajos projektos, sadarbojušies gan ar ANPED (Northen People for Sustainability), «Keep Sweden Tidy», «REC» un «REC Latvija», «Ecoforum», E.A.U.E (European Academy for Urban Environment), gan vietējām vides organizācijām: «Zaļo brīvību», «BEF», Liepājas Domi un Latvijas Vides aizsardzības fondu. Jau sešus gadus ar Liepājas Domes atbalstu tiek organizēta «Diena bez auto», pēdējos divus gadus organizēti pasākumi Eiropas Mobilitātes nedēļas ietvaros, starptautiska projekta ietvaros jau pirms gadiem desmit izstrādāta Liepājas veloceliņu shēma, piesaistot šim darbam profesionāļus, bet šīs ieceres palikušas vien uz papīra. Tagad Liepājas Dome atkal tērē naudu un pasūtījusi jaunu veloceliņu plānu, bet tajā pašā laikā vecpilsēta ir pārpildīta ar automašīnām, un maz kas tiek darīts, lai skaisto vēsturisko centru no tām atbrīvotu. Gluži otrādi. Nesenā informācija dažādos preses izdevumos liecina, ka blakus Rožu laukumam atkal tiek plānota daudzstāvu apbūve ar pazemes autostāvvietu novietnēm. Un tas viss tiek plānots valsts nozīmes Liepājas vēsturiskajā centrā, kuram, atšķirībā no Rīgas, nav pietiekami garantēta aizsardzība. 2003. gadā Liepājas Zaļais centrs ar piketiem un iesaistot TV3 («Bez Tabu») uz trīs gadiem apturēja laukuma apbūvi un ainavisku koku izciršanu. Nu atkal viss sākas no gala.

Ar Vides aizsardzības fonda atbalstu identificēti un uzskaitīti Vecliepājas dižkoki gan pilsētas teritorijā, gan Jūrmalas parkā – pavisam 64 valsts nozīmes un vairāki simti potenciālu jeb vietējās nozīmes dižkoku (dižkoki nākotnei?). Diemžēl vairāki no tiem jau nozāģēti vai izkropļoti. Visi identificētie valsts nozīmes dižkoki kopā ar attēlu, izmēriem, atrašanās vietu pieejami pilsētas Būvvaldē. Potenciālie būvētāji un projektu iesniedzēji, kā arī Būvvaldes speciālisti, neizejot no ēkas, var aplūkot konkrētu teritoriju datorā un redzēt, vai šai teritorijai ir vai nav kāds apgrūtinājums, piemēram, dižkoks, kas liedz uzsākt būvdarbus. Būvvaldes speciālists Atvars Gūža atzīst, ka šī shēma ar dižkoku izvietojumu pilsētas plānojumā atradusi savu pielietojumu speciālistu vidū un tiek izmantota. Koku identificēšana steidzami jāturpina Karostā, kur ir daudz dižkoku, kamēr apbūves dēļ tie nav aizgājuši nebūtībā.

Drīzumā informācija par dižkokiem būs pieejama arī Liepājas Domes mājaslapā http://www.liepaja.lv internetā.

Skumji, ka Latvijas un starptautiskajās organizācijās Inese saviem zaļajiem centieniem gūst lielāku atbalstu – tur šo vides un ilgtspējīgas attīstības speciālisti uztver kā līdzvērtīgu sarunu biedri, jo īpaši ārzemēs. Liepājā Inese jūtas atstumta, ierēdņu nesaprasta un ignorēta. Tomēr šajos gados ir gūtas vairākas nozīmīgas uzvaras, piemēram, aizturēta Rožu laukuma apbūve ar modīgiem «skābbarības» torņiem. Bet prieki būs īsi, jo arhitektiem pasūtīti jauni Rožu laukuma apkārtnes nozūmēšanas projekti. Bijušo Ļeņina pieminekļa laukumu pilsētas Dome ļāvusi privatizēt uz 49 gadiem, un zārks taču tukšs nestāvēs! Bet Liepājai vajadzētu mācīties no Rīgas kļūdām un Ventspils panākumiem – ir jāsaglabā vecpilsētas dažādu gadsimtu apbūve, noskaņa un zaļums.

Kā darbojas Liepājas Zaļais centrs?

Liepājas Zaļais centrs ir informatīvi konsultatīvs centrs ar plašu bibliotēku un dokumentu klāstu gan latviešu valodā, gan svešvalodās. Centra darbības mērķis ir iesaistīt iedzīvotājus lēmējdarbībā, aktīvi aizstāvēt un risināt pilsētvides problēmas, ilgtspējīgas attīstības ieviešanas jautājumus.

LZC kodolu veido Inese Eistere, Dace Migleniece, Olita Marcinkus, Elīna Rikarde, arī cilvēki no Karaostas, kas norūpējušies par Liepājas pārvēršanu blīvā rūpniecības zonā. Agrāk daudz iesaistījās studenti, rīkoja Zemes dienas, Ūdens dienas, piedalījās dažādos projektos ārzemēs. Taču viņi ir aktīvi tikai tik ilgi, kamēr mācās Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, – aizejot darba gaitās, attālinās. Ja agrāk LZC telpas atradās centrā, tad tagad organizācijai atvēlēta istaba studentu viesnīcā Baseina ielā 9, netālu no dzelzceļa stacijas. Pārvākšanās laikā tīši vai netīši izkūpējuši centra darbam ļoti nozīmīgi dokumenti, kas savākti daudzu gadu laikā, dažādi dzīvnieku un augu noteicēji, visa gadiem ilgā sarakste ar Liepājas Domes Būvvaldi, nozīmīgi dokumenti par Karostu un kultūrvēsturi, kā arī divas grāmatu sekcijas. Viena no tām pēc uzstājīgas meklēšanas tika atrasta Kūrmājas prospekta 13. ēkas (LZC vecā adrese) garāžā. Otra nav atrasta līdz šim brīdim. Jau pusgadu kopš pārvākšanās brīža nav interneta un telefona sakaru, kaut gan tika solīts, ka jaunajās telpās tie tikšot nodrošināti. Rezultātā pārtrūkuši daudzi starptautiski e-pasta sakari, apstājušies vairāki starptautiski projekti. «Kad bijām centrā, viegli bija saorganizēt studentus un citus cilvēkus dažādiem pasākumiem, akcijām, mūs bieži apciemoja gan žurnālisti, gan iedzīvotāji, gan dažādi speciālisti un ārzemju viesi. Mēs bijām pamanāmi. Bet kas gan uz šejieni pērsies?» pukojas Inese.

«Mūs it kā atbalsta, bet tajā pašā laikā stumj aizvien tālāk no acīm,» skumji atzīst Inese. «Man ir 70 gadu, bieži jūtos kā vienpate un nezinu, vai manam darbam ir bijusi kāda jēga. Es gribētu, lai zaļie būtu vienotāki, sadarbotos, jo kādreizējā pleca sajūta ir zudusi zaļo ļaužu pulkā. Visbiežāk cilvēki zvana un stāsta, kur notiek sliktas lietas, un gaida, ka kāds kaut ko darīs, ka glābs viņu pagalmā kokus no izciršanas, ka māju tuvumā nebūvēs jaunus naftas termināļus. Bet paši nedara neko, neprot vai baidās kaut ko darīt!»

Nav ierobežojumu rūpniecības objektu blīvumam

Protams, ir satraucoši, ka 40% liepājnieku, galvenokārt Karostas un Jaunliepājas iedzīvotāju, dzīvo rūpniecības zonā un mūsu valstī neviens likums neierobežo rūpniecības objektu blīvumu šajās zonās. Pašlaik pilsētas un ostas teritorijā atrodas 69 B kategorijas jeb bīstami rūpniecības objekti, to skaitā. trīs naftas termināļi (ceturto jau projektē), četri A kategorijas jeb ļoti bīstami uzņēmumi, kā arī paaugstināta riska uzņēmums «Liepājas metalurgs», kas ik pa brīdim gaisā izverd dažādas krāsas dūmus. Pret cilvēkiem nedraudzīgo pilsētas attīstību aktīvi cīnās Ļuba Paškeviča no Karostas. Viņa ar kaimiņienēm savāca 1300 parakstu pret kārtējā naftas termināļa («Baltic Oil Terminal») celtniecību Karostā, uz ko atbildīgās Domes amatpersonas atbildēja: «Pieņemam jūsu viedokli zināšanai.» Taču patiesībā droši vien nodomāja: «Neviens likums mūs nevar ierobežot!» Visus iedzīvotāju argumentus pret ceturtā naftas termināļa celtniecību pie Tosmāres kanāla, kur jau darbojas trīs, LZC apkopoja divās vēstulēs Vides pārraudzības valsts birojam par ietekmes uz vidi novērtēšanu. Diemžēl kārtējā termināļa būvniecību Karostā atļāva. Šeit minēta tikai niecīga daļiņa no centra aktivitātēm.

Inesei Eisterei liekas, ka mūsu tauta braši soļo pašiznīcināšanās virzienā: visu vajag tūlīt un tagad. Bet dzīvot piepildīti, zaļi un interesanti var arī pieticībā. •