Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Rīgā būs jauni veloceliņi. Varbūt pat šogad.

Pēteris Polītis


Alternatīvas, alternatīvas un vēlreiz alternatīvas! Alternatīvas enerģijas ieguves avoti, alternatīva būvniecība, alternatīva pārtika, galu galā – alternatīvs dzīvesveids. Ko tas viss īsti nozīmē? Katrā ziņā ne to, ka cilvēki masveidā piepeši vēlētos kaut kā izlēkt vai izrādīties, būt interesantāki nekā citi. Tas nozīmē, ka esam nopietni sākuši domāt gan par savu veselību, gan vidi. Jo parastās sadzīves struktūras un piedāvājumi tendēti biznesa interesēs, un naudas kalpiem, kā zināms, rūp tikai nauda, nevis līdzcilvēku veselība.

Iepriekšminētā alternatīva skar arī cilvēka pārvietošanās iespējas. Jau zinām, ka Rīgā ir visvairāk vieglo automobiļu, taču, tā vietā, lai Rīgas pašvaldība sakārtotu sabiedriskā transporta jomu un cilvēkam būtu ne tikai izdevīgi, bet arī patīkami ar to pārvietoties, nekas tik cerīgs nenotiek, vienīgi sabiedriskā transporta biļešu cenas paaugstinās, tas gan! Bet cilvēks, laimīgā kārtā, ir domājoša būtne, viņš izdomā jeb, pareizāk sakot, atceras labi aizmirstu veco – piemēram, divriteni.


Ciparu skaistums

Dažu gadu laikā velosipēdu lietotāju skaits Rīgā palielinājies vairāk nekā trīs reizes, liecina pēc Rīgas Domes Satiksmes departamenta pasūtījuma «Factum Group» veiktais pētījums.

Velosipēdu kā vienu no transportlīdzekļiem, ar ko pārvietoties Rīgā, izmanto 39% aptaujāto rīdzinieku: 25% velobraucēju regulāri pārvietojas tikai viena mikrorajona ietvaros, 32% pārvietojas visas Rīgas pilsētas robežās, 21% velobraucēju no mikrorajona izbrauc ārpus Rīgas. Tikai ārpus Rīgas ar velosipēdu pārvietojas 18% aptaujāto Rīgas iedzīvotāju.

81% velobraucēju kā visbiežāko velosipēda izmantošanas nolūku min «atpūtu, vienkārši pavizināšanos». Otrs biežāk minētais velosipēda izmantošanas nolūks ir «sports, fizkultūra, fiziskās formas uzturēšana» – 34%.

Jautāti par velotransporta attīstību veicinošiem faktoriem, 85% aptaujāto Rīgas velosipēdu īpašnieku minējuši «attīstīts veloceliņu tīkls» , tad seko «drošība pret zagļiem» (79%) un «vietas velosipēda novietošanai» (75%).

86% aptaujāto Rīgas iedzīvotāju uzskata, ka Rīgā būtu nepieciešams veicināt velosipēdu izmantošanu.

49% aptaujāto rīdzinieku ir gatavi no maija līdz septembrim kā galveno pārvietošanās līdzekli pilsētā izmantot velosipēdu. Krasi noraidoša attieksme pret velosipēda izmantošanu kā galveno pārvietošanās līdzekli Rīgā no maija līdz septembrim bija 26% aptaujāto. Mazliet vairāk nekā puse jeb 54% aptaujāto Rīgas iedzīvotāju labprāt izmantotu slēgtas un apsargātas maksas velonovietnes.

31% velosipēdistu par velonovietņu izmantošanu būtu gatavi maksāt Ls 0,10 stundā, 30% – Ls 0,20, bet 16% aptaujāto rīdzinieku par stundu būtu gatavi maksāt Ls 0,30.

Tādi ir skaitļi, un tie liecina par to, ka velosipēds kā alternatīvs pārvietošanās līdzeklis pilsētā gūst arvien lielāku piekrišanu.

Veloceliņu tīkls Rīgā

Rīgas Domes Satiksmes departamenta vadībā jau kopš 1999. gada ir izstrādāta Velotransporta attīstības programma Rīgas pilsētai. Patlaban gan izbūvēts tikai viens veloceliņš Vecrīga–Imanta–Jūrmala, bet tas diemžēl netiek pienācīgi un regulāri apkopts. Tagad paredzēta maģistrālo veloceliņu izbūve arī no centra uz Mežaparku, Vecmīlgrāvi, Vecāķiem, Berģiem un Dārziņiem. Tā cilvēki ar velosipēdu varētu nokļūt no centra uz visiem pilsētas mikrorajoniem. Šī attīstības programma ir mugurkauls arī iespējamā velomaršrutu tīkla izveidei starp mikrorajoniem, kā arī centra robežās.

Pašlaik projekts ir izstrādāts veloceliņam centrs–Mežaparks–Vecmīlgrāvis un centrs–Berģi; izstrādes procesā ir projekts veloceliņam Vecmīlgrāvis–Vecāķi; ir beigusies priekšizpēte un sabiedriskā apspriešana veloceliņam centrs–Dārziņi, ko paredzēts izbūvēt gar Daugavas krastu. Tādējādi velosipēdisti to varēs izmantot arī atpūtas braucieniem, ne tikai lai nokļūtu uz Dārziņiem.

Rīgas Domes Satiksmes departaments šā gada budžeta grozījumos lūdzis piešķirt finansējumu – 160 tūkstošus latu –, lai šovasar varētu izbūvēt veloceliņu no centra līdz Mežaparkam. Ja Rīgas Domes lēmums būs pozitīvs, veloceliņa izbūve tiks sākta jau šogad.

Ikvienam ir roka jāpieliek...

Rīgas Domes Satiksmes departaments sadarbojas arī ar interneta mājaslapas http://www.veloriga.lv veidotājiem un uzturētājiem. Kopā ir uzsākta atpūtas, sporta, tūrisma un ikdienas velomaršrutu plānošana. Tāpēc racionālas idejas par vietām, kur būtu vēlami velomaršruti, tiek gaidītas no ikviena. Tomēr laikam ne visur tos iespējams ierīkot, tādēļ ir daži noteikumi, kas būtu jāievēro, piemēram: velomaršrutam jābūt maksimāli drošam, tāpēc jāmeklē maršruti, kas ved pa pietiekami platām un satiksmes ne pārāk noslogotām ielām un drošām šķērsojuma vietām.

Velosipēdistiem Rīgā ir labi zināmi jau vēsturiski izveidojušies veloceliņi, piemēram: vienvirziena ielās – Dzirnavu, Elizabetes un Avotu iela, līdzās dzelzceļam – Torņakalns – Bolderāja, Matīsa – Satekles iela, Kroņiela, Daugavas krasts – Mūkusalas iela, Vanšu tilts – Dzelzceļa tilts, mežs – Biķernieku; Infekciju slimnīca – Gaiļezers, ietve – Basteja bulvāris; LU Bioloģijas fakultāte – Lielirbes iela, Salu tilts – zem tilta brauktuves ir asfaltēts ceļš, bet abos galos nav nobrauktuves, Mārupītes upe no Rīgas robežas līdz Arkādijas parkam.

Kartes shematiskajām skicēm iespējams iegūt internetā http://www.veloriga.lv. Tajās ar «MS Paint» vai kādu citu grafiskās apstrādes programmu iezīmējiet jums zināmu velomaršrutu. Savus velomaršrutus sūtiet uz e-pastu: janis.andins@riga.lv; ja vēlaties personīgi izklāstīt jums zināmu velomaršrutu, varat ierasties Rīgas Domes Satiksmes departamentā, iepriekš brīdinot par savu ierašanos pa tālruni 7012789 vai 29827580 vai nosūtot e-pastu.

Drošība, drošība un vēlreiz – drošība!

Šodien katram velosipēdistam jāievēro arī paši nepieciešamākie drošības pasākumi – nevar tā vienkārši uzsēsties savam braucamajam un doties ielās. Visupirms vajadzīga ķivere; velosipēds un arī pats braucējs jāapgādā ar atstarotājiem, sevišķi šīs tā sauktās ziemas laikā, kad rūdītāki braucēji sezonu turpināja arī pēc septembra. Bet galvenais – katram, kurš ar velosipēdu grib pārvietoties pa pilsētas ielām, jāzina satiksmes noteikumi un tie arī jāievēro, jo arī uz velosipēdistiem attiecas luksoforu gaismas, pagrieziena parādīšana citiem satiksmes dalībniekiem, vienvirziena ielas un citi smalkumi. Būtu laiks saprast, ka arī velosipēdists ir pilntiesīgs satiksmes dalībnieks ar visiem tā pienākumiem un tiesībām.

Bet drošība vajadzīga arī pašam divritenim – mūsdienu zaglis ir ļoti apķērīgs, un kārtīgi nepieslēgts divritenis uz ielas ir visai gards un viegli iegūstams kumoss. Diemžēl velosipēdu novietņu pilsētā ir ne tikai maz, bet tās ir arī nedrošas – kārtīgam zaglim tās nav šķērslis. Tādēļ jācer, ka nākotnē Rīgas pašvaldība tiešām nolēmusi domāt ne tikai par jauniem maršrutiem, bet arī par apsargājamām velosipēdu stāvvietām.

Nākotnes sapņi

Priecīga ziņa saņemta no Lietuvas – tur atklāts 200 kilometru garš velosipēdistu celiņš gar jūras malu. Vai spējat iedomāties, cik tas ir lielisks brauciens? Šis ir pirmais oficiālais veloceliņš valstī, kas, kā nākas, iezīmēts ar ceļa zīmēm un apzīmējumiem. Veloceliņa pirmais posms izveidots no Klaipēdas līdz Nidai Kuršu kāpās; otrais posms, kas ir apmēram tikpat garš, izveidots no Klaipēdas līdz Būtiņģei; trešais posms – no Klaipēdas līdz Rusnei. Vajadzētu aizbraukt un paskatīties – varbūt arī Latvijā varētu izbūvēt veloceliņu, teiksim, no Liepājas līdz Ventspilij vai no Cēsīm uz Valmieru, veidojot to kā tūrisma taku, kur pa ceļam būtu apskatāmi dažādi interesanti dabas objekti. •