Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Vācijas centieni palielināt pašu mežos iegūtā kokmateriāla izmantošanu

Guna Noldt


Ceļojot pa Vāciju un vērojot šīs zemes dabas ainavas, nekādi nevar nepamanīt lielās mežu teritorijas un to dažādību: jaunas un vecas mežaudzes mijas ar koptiem lapkoku un skujkoku mežiem, ar brikšņiem un kā ar lineālu novilktiem monokultūru stādījumiem. Līdzīgi kā Latvijā, mežu resursu saglabāšanā un saprātīgā izmantošanā liela nozīme ir mežu inventarizācijai un valsts mežu monitoringa jeb ilglaicīgas novērošanas programmai.


Datus ievāc, veicot pētījumus mežā

Lai gan eksistē arī ar satelītu iegūti dati, precīzas informācijas par koku sugu sastāvu, krāju, koksnes pieaugumu un cirsmām, kā arī citu datu uzziņai tieši mērījumi mežā joprojām ir neaizvietojami. Šim nolūkam 2001. un 2002. gadā visā Vācijas teritorijā tika veikta Valsts mežu inventarizācija, turklāt, lai iegūtu pēc iespējas precīzus datus, kopējo platību inventarizācijas nolūkos iedalīja

4 x 4 km lielās pamatvienībās. Tika izveidots parauglaukumu tīkls ar aptuveni 19 000 paraugu ņemšanas vietām, kur apsekoja pavisam 375 000 paraugkoku un veica aptuveni 150 dažādu mērījumu.

Kopējā bilance ir pozitīva

Vācija ir viena no mežainākajām, taču tajā pašā laikā arī viena no visblīvāk apdzīvotajām Eiropas Savienības valstīm. Viena trešdaļa Vācijas teritorijas (aptuveni 11,1 miljons ha) klāta mežiem, līdz ar to septiņi iedzīvotāji dala sava starpā 1 ha meža. Salīdzinājumam: Vācijas kaimiņvalstīs, piemēram, Šveicē – 6, Austrijā – 2, Francijā – 4, Zviedrijā – 0,3, Somijā – 0,2 iedzīvotājiem tiek 1 ha meža teritorijas. Tā saukto veco Federatīvās Vācijas zemju mežu teritorija (pirms Vācijas atkalapvienošanās) kopš 1987. gada pieaugusi par 0,7% (53 000 ha). Aptuveni puse no visa meža ir privātīpašumā. Mīksto lapkoku daudzums no kopējā pieaudzis par apmēram 5% un patlaban ir 41%.

Valdošās kokaugu sugas Vācijā ir egle, priede, dižskābardis un ozols. Skujkoku mežaudžu īpatsvars ir visaugstākais: egle ir 28,2%, priede – 23,3%, dižskābardis – 14,8%, ozols – 9,6% no kopējām mežu augsnēm.

Tā kā pēc Otrā pasaules kara ievērojamas mežu teritorijas izcirta, pašreizējais kokaugu vidējais vecums sasniedz 50 gadu robežu. Vidējais koksnes pieaugums gadā ar 12,6 m³ uz 1 ha ir augstāks nekā līdz šim prognozētais. Tā kā koku cirsts mazāk, nekā ir pieaudzis, 15 gadu laikā to krāja augusi par 17%. Uz vēsturiskā un Eiropas mežu fona mežaudžu krāja ar 320 m³ uz 1 ha ir ļoti augsts rādītājs. Kopējā mežaudžu krāja Vācijā sasniedz aptuveni 3,4 miljardus m³ (Latvijā – 578 miljoni m³) («Meža Statistikas Gadagrāmata»; 2005).

Straujš CO2 pieaugums atmosfērā

Izmantojot modernas datorprogrammas, zinātnieki jau vairākus gadus iepriekš var prognozēt mežu kopējās platības pieaugumu un tās izmantojamo potenciālu: jauno koku skaitu, sugu daudzveidību un potenciāli izmantojamo koku krāju. Katru gadu uz 1 ha meža var rēķināties ar 10-12 m³ kokmateriāla jeb 6 t koksnes pieauguma, savukārt, pēc aptuvenām aplēsēm, 1 ha meža no atmosfēras uzņem aptuveni 20 tonnu CO2. Koksnes resursi Vācijas mežos ir daudz lielāki nekā to līdzšinējā izmantošana. Turklāt tieši izstrādājumi, kas ražoti no kokmateriāla, ir tie, kas CO2 ilgstoši uzkrāj un, pakļauti laika zobam, tikai ļoti lēnām atdod atmosfērai tajos saistīto. Un, zinot, ka koka māju un koka jumta mūžs var sasniegt 100-150 gadu, nav grūti iedomāties, cik svarīgs šis faktors kļūst, runājot par klimata pārmaiņām un globālo sasilšanu. Straujais CO2 koncentrācijas pieaugums atmosfērā ir viens no šo procesu būtiski ietekmējošiem faktoriem: vēl 19. gadsimta beigās CO2 koncentrācija atmosfērā bija aptuveni 280-290 ppm (parts per million), mūsdienās tā pieaugusi līdz 375 ppm, un, pēc aptuvenām prognozēm, pēc 50 gadiem tā varētu sasniegt pat 450-550 ppm.

Koksnes harta

Lai veicinātu ekonomiski izdevīgu un ekoloģiski vēlamu kokaugu un kokmateriālu izmantošanu, 2004. gadā Vācijā publicēja Koksnes hartu. Tajā par galveno mērķi izvirzīta pašmāju koksnes un tās produktu izmantošanas pieauguma veicināšana par 20%, kas veicams ar mezšaimniecības un koksaimniecības kopīgiem pūliņiem. Lai šo mērķi īstenotu, izvirzīti trīs uzdevumi: jāpanāk koksnes pieprasījuma pieaugums, jāuzlabo piedāvājums, jāatbalsta inovācijas. Šajā hartā ir uzsvērts, ka nākamo 10 gadu laikā Vācijā kokmateriālu un koksnes produktu, kas iegūti no stādītām mežaudzēm, vidējam patēriņam uz 1 iedzīvotāju jāpieaug no 1,1m³ līdz 1,3 m³. Tajā pašā laikā mežsaimniecības un koksaimniecības ražotājiem jārēķinās gan ar izmaiņām koku sugu sastāvā un apjomā, gan arī ar mežu īpašnieku statusa izmaiņām. Pēdējos gados, ņemot vērā naftas un dabas gāzes drastisko cenu kāpumu, pieprasījums pēc kokmateriāla vairākkārt pieaudzis, tātad mežs ir un paliek viens no dinamiskākajiem tautsaimniecību ietekmējošiem faktoriem.

Un nav nekāds brīnums, ka Vācijas zinātnieki uzstāj: «Pilsoņi, pērciet mēbeles, kuru pagatavošanai izmantots pašmāju kokmateriāls! Ražotāji, dažādu produktu un izstrādājumu ražošanā vairāk izmantojiet koksni kā izejmateriālu!» •

 

Valdošās kokaugu sugas Vācijā