Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 

 

 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Zaļa prognoze Ugunīgās Cūkas gadam


17. februārī Suņa gadu nomaina ugunīgi sarkanās Cūkas gads.

Šajā gadā būs divi pilni Mēness aptumsumi – 3. martā un 28. augustā –, kā arī divi daļēji Saules aptumsumi – 19. martā un 11. septembrī.

Šis ir īstais laiks latvietim atgriezties no pilsētas akmeņiem pie dabas. Turpmākos gados cilvēki daudz vairāk interesēsies un izvēlēsies ekoloģiskas mājas un racionālus projektus. Pilsētu mikrorajonu iedzīvotājus būs vieglāk pieradināt pie atkritumu šķirošanas. Lielākā cieņā tiks turētas latviskās vērtības, piemēram, guļbūves, koka logi, restaurētas vecās mēbeles, apdarē parādīsies tautiski akcenti. Tuvojas māju atjaunošanas «bums».

http://www.astrologi.lv


 

Ja jau tagad cieņā visur ceļ cūku, tad mēs sumināsim vienīgo Latvijā urkšķošo cūku dzimtas pārstāvi – mežacūku (Sus scrofa).

Mežacūka ir spēcīgs, izturīgs un agresīvs dzīvnieks, kas apveltīts ar ļoti jutīgu ožu un dzirdi, bet tajā pašā laikā ar sliktu redzi.

Mežacūkas ķermenis ir masīvs, muskuļains. Svars cūkām ir 180-200 kg, kuiļiem – līdz 300 kg. Kājas īsas, galva un purns gari. Apmatojums – no tumšbrūna līdz pat melnam. Ziemā garāks, jo veidojas brūngana pavilna.

Mežacūkas galva ir liela ar spēcīgi attīstītiem trīsšķautņainiem ilkņiem, kas aug visu cūkas mūžu. Augšējie ilkņi izliecas uz augšu, bet apakšējie var sasniegt pat 30 cm garumu. Ilkņi ir ļoti asi – tie ir galvenais cīņas ierocis. Vislabāk ilkņi attīstīti 6-8 gadus veciem kuiļiem.

Mežacūkas dzīves ilgums ir 10-12 gadu.

Mežacūka ir poligāma – viens kuilis parasti apaugļo 1-3 cūkas. Grūsnība ilgst 3 mēnešus, 3 nedēļas un 3 dienas.

Aprīlī vai maija sākumā egļu biežņā iekārtotā migā piedzimst 5-7, reizēm pat 12 sivēni – rūsganbrūni ar bālganām garensvītrām klātu ķermeni.

Mežacūkas dzīvo baros mātes ģimenē, kuras vada cūku māte; pārvietojoties tā parasti iet pirmā.

Pieaugušie kuiļi ir vientuļnieki.

Mežacūkas apdzīvo lapu un jauktos mežus, kas robežojas ar ūdenstilpju piekrastēm, krūmājiem un lauksaimniecības zemēm.

Mežacūkas ir visēdājas un barību meklē, rakņājoties augsnē. Uzrušinātajās vietās strauji sadīgst dažādi augi. Niedrājos mežacūkas urķē niedru saknes, tā ierobežojot ūdeņu aizaugšanu. Barība ļoti daudzveidīga: viņas izrok un ēd augu saknes, arī kukaiņu kāpurus, kritušos dzīvniekus, putnu olas, zīdītājdzīvnieku un putnu mazuļus. Mežacūkas ir galvenās uz zemes ligzdojošo putnu ligzdu postītājas. Tām garšo arī visi kultūraugi: kukurūzas graudi, zirņi, auzas, kvieši, kartupeļi, arī tauriņzieži, graudzāles un krustzieži. Sevišķi iecienītas ir ozolzīles.

Dažreiz igauņu mežacūkas metas peldus un emigrē no Igaunijas salām, ierodoties pie Kolkasraga latvju cūkām. •

 

Meža cūkas Latvijā