Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Atklājumu centra ēka – askētiskais modernisms un alternatīvā enerģija.

Atklājumu centra labierīcībās informatīvie teksti vēsta, ka izlietņu virsmas flīzes gatavotas no pārstrādātām PET pudelēm, bet ūdeni sasilda saules baterijas.

CAT. Visi 17 tūkstoši māla ķieģeļu ir roku darbs.

CAT. Šeit nonāk bioloģiskie atkritumi no virtuvēm un restorāna. Pēc divām nedēļām kompostēšanas iekārta tos būs pārvērtusi auglīgā augsnē.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Latvijas topošie arhitekti iepazīst ekobūvniecību Lielbritānijā

Līga Bulmeistere


Moderni biznesa centri un māla kleķa būdiņas – tāds ir Lielbritānijas ekobūvniecības piemērs, kuru kaut nedaudz iepazīt izdevās trim Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes studentiem.


Pagājušā gada oktobrī notika starptautiska konference «Būvniecība klimata maiņas apstākļos», kuras laikā interesenti varēja apskatīt Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes studentu darbu izstādi. Skiču konkursa laikā topošo arhitektu uzdevums bija radīt ekoloģisko māju projektus ar potenciālo atrašanās vietu Rīgas rajona Vakarbuļļos. Starptautiskā žūrijas komisija par konkursa uzvarētāju atzina studentu Intu Menģeli, otro un godpilno trešo vietu ieguva Dace Gurecka un Aija Morica. Kā balvu jaunieši saņēma braucienu uz Lielbritāniju, lai iepazītu šīs valsts ekobūvniecības piemērus.

Lielbritānijā jaunieši pabija no 18. līdz 25. novembrim. Kaut gan dienas gaitas bija strikti izplānotas, atvēlētais laiks bija par īsu, lai pilnībā iepazītu visus sarakstā iekļautos objektus. Taču tagad par visu pēc kārtas.

Konferencē klausoties par Lielbritānijas pozitīvo pieredzi, tā vien gribējās smagi nopūsties: kaut arī pie mums būtu tāpat! Tādēļ brauciena dalībniekus jau pirmajā dienā šokēja paziņojums, ka nemaz jau tik daudz to «zaļo projektu» Lielbritānijā neesot un ka tenden-ces masveidā būvēt ekoloģiski nav. Tomēr jāatzīst, ka aptuveni 200 projektu ar ekoloģisku ievirzi ir pietiekami, lai no tiem mācītos un attīstītos.

Dzīvot ilgtspējīgi taupot

Viens no šādiem piemēriem ir rindu mājas Bedzetā, kas celtas no labiem siltumaizturošiem materiāliem. Šo māju izveides koncepcijas pamatā ir tur mītošo iedzīvotāju dzīvesveids saskaņā ar vidi, kas izpaužas: taupot elektroenerģiju, šķirojot atkritumus, izmantojot videi draudzīgu sadzīves ķīmiju un visādi citādi dzīvojot videi draudzīgi. Tā kā šis ir dzīvojamais rajons, šeit iekārtota arī viena paraugmāja apskatei – lai ziņkārīgi skatieni māju logos un pagalmos lieki netraucētu šo namu iemītniekus. Mājas iekšējai apdarei izmantotas dabīgās dārzeņu krāsas (celtniecības krāsas iekšdarbiem, kuru tonis iegūts no dārzeņu pigmentiem), uz grīdām bija izklāti dabīga materiāla paklāji, bet galvenais – zīmītes visās telpās un pie daudziem sadzīves priekšmetiem, kas vēsta, ko darīt, lai ikdienā ieekonomētu ūdeni, elektrību un saudzētu vidi.

Bedzetā Latvijas jauniešiem īpašas lekcijas par konkrēto praksi netika stāstītas, tomēr sarunas laikā Aija Morica atzina, ka redzētais aizvien biežāk liekot viņai – cilvēkam, kuram līdz šim nav bijusi izteikti «zaļa» nostāja, – pametot telpas, izslēgt gaismu.

Ekobūvniecības principi praksē

Savdabīgs ekocentrs ir Alternatīvo tehnoloģiju centrs (CAT) Velsā, kas darbojas jau kopš septiņdesmitajiem gadiem. Centra izveides iniciatori bija vides entuziasti, kas nolēma, ka šī skaistā vieta ir ideāla, lai sāktu dzīvot «zaļi» un ar šā centra piemēru izglītotu un mudinātu darīt tāpat arī citus. Šeit ēku būvniecībā tiek izmantoti dabiski materiāli. Daudzu ēku pamatkonstrukcijas veidotas no koka, sienas gatavotas no siena ķīpām vai kaņepju šķiedrām, kuras vēlāk tiek apmestas ar mālu vai kaļķa javu. CAT būvniecības nosacīti varētu teikt «jaunums» ir neapdedzinātu māla ķieģeļu gatavošana ar rokām no turpat iegūtā māla. Savā ziņā unikāla ir vairāku neizsmeļamo enerģijas avotu (saules baterijas, vēja ģeneratori, hidroelektrostacija) izmantošana vienkopus, parādot, ka, izmantojot tikai atjaunojamos resursus, iespējams nodrošināt elektroierīču funkcijas. Centra mērķis ir ar praktiskiem piemēriem demonstrēt, ka dzīvesveids, kas saistās ar resursu taupīšanu, nav sarežģīts un var nodrošināt augstu dzīves kvalitāti.

Alternatīvo tehnoloģiju centru visu gadu var apmeklēt ikviens interesents, tiek izdotas un pārdotas grāmatas par dažādām «zaļajām tēmām», centrā iespējams arī iegādāties plašu ekoloģisko preču klāstu: veļas pulverus, dabisko kosmētiku, celtniecībā izmantojamos materiālus, bižutēriju no otrreiz pārstrādātiem resursiem, 100% kokvilnas gultasveļu un apģērbu, portatīvos datorus ar samazinātu enerģijas patēriņu utt. Centrs apmeklētājiem atvērts septiņas dienas nedēļā, savukārt piecas dienas nedēļā darbojas informācijas centrs, kura darbinieki atbild uz vēstulēm, telefona zvaniem, kā arī konsultē nopietnus ekobūvniecības projektus, izmantojot savu vairāk nekā trīsdesmit gados uzkrāto pieredzi.

Sarunas beigās Ints Menģelis atzīst, ka šāds dzīvesveids ir apsveicams, tomēr ikdienas komforta izlutinātam cilvēkam dzīve šādā ciematā var būt sarežģīta, jo, viņaprāt, redzētais gluži neatbilst 21. gadsimta modernajam miteklim.

Atjauno degradēto

Viena lieta ir skaistā dabas ainavā iekļaut jaunu objektu, kas atbilstu ekobūvniecības principiem un iekļautos esošajā ainavas struktūrā, bet pavisam cita pieeja nepieciešama, lai atjaunotu un padarītu videi draudzīgu jau esošu degradētu teritoriju. Lielbritānijā šāds piemērs ir Šervudas enerģijas ciemats. Agrāk šajā teritorijā 35 ha platībā bija ogļraktuves, bet kopš 2000. gada, kad te sākās zemes atgūšana, jau var runāt par labiekārtotu teritoriju, kur galvenais objekts pašlaik ir biroju centrs, bet nākotnē plānota arī mājokļu būvniecība. E-biroju centrs tika pabeigts 2006. gadā. Tā ir neparasta ēka, kas atgādina jauna mēness formu. Apkurei ziemas periodā un kondicionēšani vasarās tiek izmantoti pazemes avotu siltumsūkņi, bet mikroklimatu nodrošina ziemas dārzs, kas darbojas kā ēkas «plaušas». Biroju ēkā pieejamas darbavietas pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmējiem, kam attiecībā uz biroja platību nav īpašu prasību.

Pašreizējā ciemata apbūves plānā paredzēts iekļaut gandrīz divus simtus dažādu tipu mājokļu – sākot no vienistabas dzīvokļiem un vasarnīcām, beidzot ar luksusa dzīvokļiem un privātmājām. Cilvēkiem tiks dota iespēja arī pašiem projektēt un būvēt māju Šervudas ciematā, taču ar vienu priekšnoteikumu – tai jāatbilst ekobūvniecības standartiem. Šervudā tic, ka ekomājām Lielbritānijā ir nākotne, jo mūsdienās iespējams nodrošināt cilvēka vēlmēm atbilstošu mājokli, kas atbilst arī vides aizsardzības priekšnoteikumiem: droša un neskarta apkārtējā vide, moderna infrastruktūra un dzīvokļi, tajā pašā laikā – samazināts ūdens un enerģijas patēriņš.

Visa pamatā informācija un piemēri

Liela nozīme ekoloģiskās būvniecības popularizēšanā un cilvēku izglītošanā par ekoloģiskajiem jautājumiem ir nevalstiskajām organizācijām. Lielbritānijā šādas funkcijas sekmīgi veic asociācija CABE – neatkarīga konsultatīva organizācija būvniecības jautājumos. Šī valsts finansētā organizācija, kurā darbojas dažādi eksperti – arhitekti, teritorijas plānotāji, vides un citi speciālisti –, sniedz konsultācijas arhitektiem un viņu klientiem, plānotājiem un valdībai par plānojamā objekta veiksmīgāko risinājumu. Asociācija regulāri publicē un izdod arī informatīvus materiālus, sniedz atzinumus.

Atklājumu centra ēka, kas atrodas Eseksā, ir laba ideja, kā ekobūvniecības principus realizēt sabiedriskās ēkās. Ēka atrodas ārpus pilsētas robežām un ir paredzēta konferenču un semināru rīkošanai; tai blakus iekārtots arī sporta laukums, kas ļauj šo ēku un apkārtējo teritoriju izmantot dažādu nometņu vajadzībām. Iespējams, tas, ka par ekomājām vispirms kļūst sabiedriskās ēkas, savā veidā darbojas kā izmēģinājuma variants, un cilvēks, ik pa laikam uzturoties šādā ēkā, saprot, ka var dzīvot moderni un tajā pašā laikā videi draudzīgi.

Noslēdzot sarunu par brauciena iespaidiem, rodas likumsakarīgs jautājums, vai Latvijā tiek sagatavoti arhitekti, kas spētu radīt ekobūvniecības projektus? Uz šo jautājumu Aija un Ints atbild noliedzoši, jo augstskolā šo tematu – tieši saistībā ar arhitektūru – aplūko virspusēji un nepietiekami. Tāpēc, lai izstrādātu projektus konkursam, visus ekobūvniecības principus (ēkas novietojums, logu vērsums, būvniecības materiāli utt.) nācies apgūt patstāvīgi. Šis pašmācības ceļš Intam, Dacei un Aijai nesa ne tikai uzvaru, bet, kā Ints saka, arī padziļinātas zināšanas ekobūvniecības jomā un, cerams, ka arī profesionālo interesi par šo jomu nākotnē. •