Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 15 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Kāda sēkla, tāda raža

Māra Kilēvica


Pasmaržo tomātu lielveikalā! Nu, kā? Nekā! Taču izej vasaras rītā dārzā, aizver acis un pēc brīnumainā aromāta atradīsi, kurā dobē briest tomātu sārtie vaigi. Garšas pat nav ko salīdzināt. Šajā atšķirībā vainojama ne tikai šķirne un augu dzīves apstākļi tālajās zemēs, no kurienes tie ievesti. Ļoti svarīgi, kāda sēkla zemē likta. Un tā tas ir visiem augiem, ne tikai tomātiem vien.


Arvien vairāk cilvēku grib dzīvot zaļi. Tas nozīmē – arī ēst garšīgu pārtiku, būt sveikiem un veseliem. Ar ko tad sākt? Protams, martā tā ir sēklu izvēle. Diemžēl apņemšanās iegādāties bioloģiski audzētās sēklas nereti izčākst, jo tās ir vislielākais deficīts! Nevar tā vienkārši ieiet sēklu veikalā un lietot populārāko izvēles paņēmienu – pēc glītā attēla uz paciņas. Bioloģisko sēklu ir maz un tās Latvijā iegādāties grūti.

Kur sēt ir, ko sēt nav

Bioloģiskās lauksaimniecības pamats ir vesela sēkla dzīvā auglīgā augsnē. Kādas tad ir veselas sēklas? Tām jābūt audzētām uz vietas, konkrētajos agroklimatiskajos apstākļos. Tātad Latvijas dārzkopji darītu pareizi, ja sētu Latvijā audzētas sēklas. Ja iegādājas šādas sēklas, tā jau ir garantija, ka no tām izaugušajiem augiem ir dabīga izturība jeb rezistence pret slimībām un kaitēkļu invāziju. Labums – nav lieki jātērē līdzekļi ķīmisko pesticīdu iegādei un lietošanai un, protams, nav arī pašiem jāindējas un jāpiesārņo apkārtējā vide.

Tāpēc, bioloģiski saimniekojot, nerunā par karošanu vai cīņu ar slimībām un kaitēkļiem, bet par augu veselības uzturēšanu. To dara, radot augam tīkamākos dzīves apstākļus, nodrošinot ar barības vielām.

Pērk kaķi (lasi – kaiti) maisā

Augi, kuru sēklas ieved no ārvalstīm, mūsu agroklimatiskajos apstākļos augšanas sākumā jūtas ne visai labi, tāpēc inficējas ar slimībām. Piemēram, dažādām lapu plankumainībām.

Turklāt gandrīz visas importa sēklas ir ķīmiski apstrādātas, kas neatbilst bioloģiskas saimniekošanas pamatprincipiem. Pareizi būtu sēklas vākt tikai no veseliem mātes augiem, jo tad arī sēkla ir vesela un uz tām dzīvo un vairojas derīgie mikroorganismi, piemēram, epifīti, kuru uzdevums ir pasargāt no infekcijas iekļūšanas ne tikai sēklā, bet arī augos, kas aug no šīm bioloģiski audzētajām sēklām.

Sēklas kodinot, iet bojā šie derīgie mikroorganismi. To lomu uzņemas kodne, bet tās iedarbība nav ilgstoša (aptuveni 30-40 dienas), turklāt jauni augi ir sterili, nav kas tos sargātu no inficēšanās, tādēļ sāk parādīties slimības.

Slimība mājās, raža vējā

Nav prāta darbs zemnieku saimniecībās tūliņ sēt no ārvalstīm ievestas sēklas. Lūk, viens bēdīgs piemērs. Rudenī ieveda ļoti sliktas kvalitātes ziemas rapša sēklu. Kodinājuši gan bija, bet to, ka tur bija lieli nezāļu sēklu piemaisījumi un bakteriālās sakņu kakla puves infekcija, noklusēja, un tagad daudziem zemniekiem jācieš zaudējumi. Ar sēklas materiālu kviešiem ievazāja punduraino melnplauku – ļoti bīstamu un postošu slimību, kas Latvijā iepriekš nebija bijusi. No svešām zemēm paši par savu naudu iepirkām kartupeļiem dzelteno bakteriālo gredzenpuvi, gurķiem un tomātiem – bakteriālo vīti, kāpostiem, puraviem u.c. kultūrām – postīgas bakteriozes.

Gribi garantiju – audzē pats

Lai arī cik tas kuriozi izklausītos, ņemot vērā, cik attīstīta ir 21. gs. lauksaimniecība, tiem, kas vēlas audzēt augus no drošām sēklām, jāķeras pie to audzēšanas pašiem. Jāizvēlas sev tīkamu un vajadzībām atbilstošu šķirņu veselīgākie, ražīgākie augi un no tiem jāsāk audzēt t.s. mātes augus – sēkliniekus. Teicamas kvalitātes sēklas var iegūt burkāniem, bietēm, visu veidu kāpostiem. Parasti šie augi uzzied un briedē sēklas tikai otrajā gadā pēc sēšanas. Ar gurķiem, tomātiem un papriku ir vienkāršāk – tiem var vākt sēklas jau sēšanas gada rudenī. Kā to darīt, nianses ieteicams pajautāt vecmāmiņām. Viņas to savulaik darīja trūkuma un nabadzības, mēs – pārliecības dēļ.

Kur meklēt «zaļās» sēklas?

Radusies vēlme iegādāties sēklas, no kurām labu vien var sagaidīt? Uz veikalu iet velti; lai sameklētu kāroto, ieteicams apmeklēt dažādas dārzkopības izstādes. Rīgā tādas regulāri notiek Dabas muzejā. Izstāžu laikā sēklu audzētāji parasti realizē savu produkciju un sēklas (vai stādus, sīpolus u.c.), no kurām izaugs veselīgi augi. Ir vairākas tā dēvētās bioloģisko zemnieku saimniecības, kurās audzē sēklas, taču savām vajadzībām. Kādu sēkliņu neliela dārza vajadzībām varbūt var sarunāt. Visvairāk dažādu sēklu piedāvā Dārzkopības entuziastu klubs «Tomāts» (tālrunis 26829251). Vairāk nekā simts tomātu šķirņu sēklu var iegādāties zemnieku saimniecībā «Neslinko» (tālrunis 7916497 un 22329399). Viņu izaudzētās sēklas var pasūtināt arī ar piegādi pa pastu. •

 

Materiāls tapis sadarbībā ar žurnālu «Dārzā»