Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Foto: Uldis Muzikants
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 14 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Vides speciālisti saka Nē jaunās Ignalinas projektam


26. janvārī konferencē «Jaunā Ignalina – ieguvumi un draudi» Latvijas un ārvalstu speciālisti apsprieda iespēju būvēt jaunu kodolspēkstaciju Baltijas reģionā. Par svarīgākajiem diskusijas jautājumiem konferences dalībnieki atzina divus: pirmkārt – atbalstīt vai neatbalstīt jaunas kodolspēkstacijas būvniecību Ignalinā; otrkārt – vai Latvijai ir jāiesaistās šajā projektā?

Tieši pirms gada enerģētikas konferencē Viļņā Baltijas valstu valdību pārstāvji vienojās veikt jaunas kodolspēkstacijas celtniecības tehniski ekonomisko izpēti. Vēlāk Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministri sniedza oficiālu paziņojumu, ka atbalsta jauna kodolobjekta būvniecību reģionā un aicina valstu enerģētikas uzņēmumus piedalīties šajā projektā. Rīgas Domes Vides komitejas vadītājs Dainis Īvāns uzrunā konferences dalībniekiem norādīja, ka pirms šādu nozīmīgu lēmumu pieņemšanas nepieciešams izglītot un informēt sabiedrību. «Diemžēl diskutēt par šo jautājumu mēs esam sākuši tikai šodien!»

Vides ministrs Raimonds Vējonis atzina, ka konference «Jaunā Ignalina – ieguvumi un draudi» ir pirmais solis, lai sabiedrībā aizsāktos diskusijas par jauna kodolobjekta būvniecības nepieciešamību Baltijā. Viņš uzsvēra, ka, domājot par jaunās AES būvniecību, jāņem vērā Latvijas pieredze – Salaspils kodolreaktora slēgšana un līdzšinējā veiksmīgā kodoldrošības jautājumu risināšana valstī kopumā. Viedokļu apmaiņu uzsākot, R. Vējonis teica kategorisku «nē» jaunās Ignalinas projektam, taču piebilda, ka turpmākā diskusija šo nostāju, iespējams, var mainīt.


Bez jaunās Ignalinas AES neiztikt?

Priekšlasījumos un diskusijās jaunās Ignalinas projekta atbalstītāji galvenokārt uzsvēra nepieciešamību nodrošināt Latvijas enerģētisko neatkarību un stabilitāti. «Latvenergo» valdes loceklis Aigars Meļko norādīja, ka ir nopietni jāpievēršas enerģijas deficīta jautājuma risināšanai, jo valsts straujās attīstības iespaidā ir ievērojami pieaudzis elektroenerģijas patēriņš, taču zaļie risinājumi neatrisinot iztrūkumu. Viņš arī uzsvēra, ka ar laiku vajadzētu pārtraukt elektroenerģijas importu (pašlaik «Latvenergo» 50-60% elektroenerģijas iepērk no kaimiņvalstīm) un tikt galā pašiem. Tādējādi A. Meļko apstiprināja, ka «Latvenergo» Ignalinas projektu redz kā iespēju nodrošināt pieprasījumam atbilstošu, stabilu elektroenerģijas piedāvājumu, kā arī iespējami zemākas cenas, jo kodolenerģija esot lētākā uz vienu kilovatstundu. Vēlāk, diskusijās, gan atklājās, ka «Latvenergo» nav pilnībā izpētījusi un atrisinājusi kodolatkritumu uzglabāšanas jautājumu, kā arī to, kā ieguldījumi Ignalinas projektā ietekmēs reālos elektroenerģijas tarifus. Taču tehniski ekonomiskā izpēte ir veikta; tajā atzīts, ka celt jaunu kodolspēkstaciju ir iespējams gan no teh-niskiem un elektrosistēmu, gan finanšu un juridiskajiem aspektiem.

Arī Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktora vietnieks Nils Freivalds, skaidrojot izstrādātās «Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.–2016. gadam», uzsvēra, ka nepieciešams novērst augsto Latvijas atkarību no primāro energoresursu importa, nepietiekamo nodrošinājumu ar elektroģenerējošām jaudām ilgtermiņā (pēc 2010. gada), Baltijas gāzes un elektrības tirgu izolāciju, kā arī zemo energoefektivitāti visā siltumapgādes ciklā. Ekonomikas ministrija kā līdzekļus šo mērķu sasniegšanai nosauca ārējo savienojumu izveidošanu ar Eiropas Savienību, enerģijas avotu dažādošanu un energoefektivitātes palielināšanu. Enerģijas avotu dažādošana šajā gadījumā nozīmē atbalstu jaunas kodolspēkstacijas būvei Baltijā un Latvijas līdzdalības («Latvenergo» kā akcionārs) izvērtēšanu šajā projektā.

Jāmeklē alternatīvas nedrošībai

Jaunās Ignalinas spēkstacijas celtniecības pretinieki konferencē galvenokārt uzsvēra kodolenerģijas bīstamības aspektu, finanšu resursu iespējamu lietderīgāku izmantošanu, kā arī nepieciešamību mērķtiecīgāk meklēt alternatīvus enerģijas avotus un paaugstināt energoefektivitāti.

Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Jirgens prezentācijā uzsvēra, ka atomenerģija mūsdienās ir bīstama, netīra, neefektīva un novecojusi – lielākā daļa pasaules reaktoru konstruēti pagājušā gadsimta 50.–60. gados –, turklāt tā ir labs mērķis terorismam. M. Jirgenam bija vairāki būtiski jautājumi: kur Latvija iegūs aptuveni vienu miljardu latu, ko plānots ieguldīt Ignalinas jaunās AES projektā; vai Latvijai, iesaistoties jaunās kodolspēkstacijas būvniecībā, būs kāds ieguvums, ja būs, tad kāds; vai Ignalinas AES kodolatkritumu glabātavas tiešām tiks izvietotas 7–9 kilometru attālumā no Latvijas robežas? Viņš norādīja, ka šie un citi neskaidrie aspekti ir nopietni jāizvērtē.

Rīgas Domes Vides komitejas vadītājs Dainis Īvāns uzrunā konferences dalībniekiem akcentēja, ka saistībā ar kodolenerģiju vienmēr jāņem vērā cilvēka un tehnikas faktors. «Absolūta drošība nav iespējama, jo kodolprocess ir nevadāms un tā pārpalikumi – neizzūdoši.» Saistībā ar Ignalinas jaunās AES būvniecību D. Īvāns uzsvēra, ka, pirms tiek pieņemti būtiski lēmumi, jāizpaužas politiskajai gribai celt Latvijas energoefektivitāti un veicināt kombinētu alternatīvās enerģijas avotu izmantošanu.

Informēt un izglītot sabiedrību

Lietuvas apvienības «Atgaja» vadītājs Sauļus Piksris konferencē norādīja, ka nav pieļaujama Lietuvas notikumu atkārtošanās Latvijā, kad valdība pārsteidza sabiedrību, paziņojot par lēmumu celt jaunu AES un neļaujot par to brīvi diskutēt.

Arī žurnāliste Sandra Veinberga uzskata, ka atomenerģijas jautājumam jābūt caurspīdīgam un ka svarīgu lēmumu pieņemšanā jāiesaista visa sabiedrība. Viņasprāt, Latvijā, tāpat kā Zviedrijā, jārīko referendums, kurā iedzīvotājiem ļauts izlemt, būt vai nebūt kodolspēkstacijai valstī. Šim ierosinājumam piekrita arī Rīgas Domes Vides komitejas vadītājs Dainis Īvāns, sakot, ka Latvijā tiešām vajadzīgs referendums par valsts iesaistīšanos jaunās Ignalinas AES projektā.

Konferences noslēgumā vides ministrs Raimonds Vējonis savu pozīciju nebija mainījis: «Mēs neesam pret jaunās Ignalinas AES projektu, bet gan pret Latvijas līdzdalību tajā! Miljardu, ko paredzēts investēt AES celtniecībā, jāiegulda Latvijas enerģētikas attīstībā, paaugstinot valsts energoefektivitāti un stimulējot alternatīvo enerģijas avotu izmantošanu.» Ministrs arī uzsvēra, ka diskusiju par jaunas Ignalinas kodolspēkstacijas būvniecību sabiedrībā nepieciešams turpināt. «Jaunā Ignalina – ieguvumi un draudi» bija tikai sākums jautājuma plašai apspriešanai, tāpēc arī turpmāk sabiedrībai jāsniedz informācija un jārīko dažādi izglītojoši pasākumi.

Konferences «Jaunā Ignalina – ieguvumi un draudi» materiāli pieejami «Vides projektu» interneta mājaslapā http://www.videsprojekti.lv. •

 

Informāciju sagatavoja valsts SIA «Vides projekti» Sabiedrības informēšanas daļas vadītāja Margarita Apine (tālr. 7225377, e-pasts: margarita.apine@videsprojekti.lv).