Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Zemes draugu akcija «Solījums planētai». Vides ministrs Raimonds Vējonis sola rūpīgāk pievērsties enerģijas taupīšanas pasākumiem.

 

Vides ministrijas valsts sekretāra padomnieks Ēriks Leitis sola planētai apcerēt patēriņa samazināšanu.

Eiropas Parlamenta deputāta Alda Kušķa solījums planētai.

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 4 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Fosilā domāšana

 

Eiropai ir vajadzīga jauna enerģijas politika. Pašlaik mēs paļaujamies uz naftas un gāzes importu no tādiem nestabiliem reģioniem kā Tuvie Austrumi un Krievija, turklāt mums ir jāveicina siltumnīcas gāzu emisiju samazināšanas process – 2004. gadā 15 Eiropas Savienības valstis emisijas samazināja mazāk nekā par vienu procentu no 1990. gada līmeņa, kas ir apkaunojoši maz, ja ņem vērā mūsu saistības Kioto protokola ietvaros.

Nākot klajā dokumentiem, kas pasludināja šo paketi par «labām ziņām netīrajai enerģijas nozarei un sliktām ziņām cilvēkiem un planētai», Eiropas Zemes draugi bija vīlušies un ir pārliecināti, ka vides aizsardzības pasākumi vienkārši ir pārāk vāji, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām.

Eiropas Komisija ierosina palikt pie jau ierastās enerģijas politikas, nevis veidot pāreju uz atjaunojamiem enerģijas resursiem un enerģijas efektivitātes palielināšanu.

Komisija plāno uzlabot iekšējo enerģijas tirgu darbību, nošķirot sadales tīklu un ražošanas uzņēmumu īpašumtiesības. Tomēr tirgus būs ļoti izkropļots. Miljardiem eiro lielās subsīdijas fosilajai un kodolenerģijai ir atstātas neskartas. Joprojām tiek ignorētas milzīgās papildu izmaksas, ko rada netīrā enerģija, piemēram, gaisa piesārņojuma radīto veselības problēmu novēršanas izmaksas un klimata pārmaiņu radītās sekas.

Attiecībā uz atjaunojamo enerģiju Eiropas Komisija ierosinājusi, ka līdz 2020. gadam tikai 20% Eiropas primāro enerģijas vajadzību apmierināšanai ir jānāk no atjaunojamiem avotiem – šis skaitlis ir zemāks par to, kāds ir nepieciešams, lai sasniegtu nepieciešamos oglekļa dioksīda emisiju samazinājumus, un zemāks par to, ko ir iespējams pavisam viegli sasniegt. Šie 20 procenti nav sadalīti konkrētās nozarēs, piemēram, enerģija, apkure un dzesēšana vai transports, tādējādi iztrūkst iespējas veicināt vienlaicīgu attīstību visās jomās. Plaša atjaunojamo enerģiju tehnoloģiju un komerciālā attīstība radikāli samazinātu Eiropas atkarību no ārzemju naftas un gāzes importa, nemaz jau neminot ērto darbavietu radīšanas blakus rezultātu: atjaunojamās enerģijas ietver intensīvāku nodarbinātību salīdzinājumā ar tradicionālo enerģiju un tās veicina un atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus, kas darbojas decentralizētos enerģijas tīklos. Ironiskā veidā šāda ir Eiropas Komisijas pozīcija, pat ņemot vērā pašu iegūtos ekonomiskos datus, – tā iepriekš jau atzinusi, ka konkrētu nozaru mērķu trūkums elektrības vai apkures un dzesēšanas jomai vājinās biznesa drošību, plānojot investīcijas šajos sektoros.

Eiropas Komisijas enerģijas priekšlikumu paketes analīzē tiek secināts, ka pasaules industrializētajām valstīm līdz 2020. gadam vajadzētu samazināt to kopējās siltumnīcas gāzu emisijas par 30 procentiem, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Tomēr seko acīmredzama pretruna, ierosinot, ka Eiropas Savienībai vienpusēji pašlaik kā mērķi vajadzētu pieņemt 20 procentu samazinājumu. Ir vērts atcerēties, ka Kioto pirmā posma izvirzītais mērķis bija tikai puse no tā, ko ES sākotnēji apņēmās. Tādēļ, noliekot skaitli 20% līdz 2020. gadam tādu valstu priekšā kā ASV un Austrālija un cerot sasniegt starptautiski izvirzītu mērķi – 30% samazinājumu –, ES vienkārši māna pati sevi. Bez tam, kā mērķi izvirzot sasniegt tikai 20% samazinājumu, ilgtermiņā noteikti netiks sasniegts pašas ES mērķis noturēt globālās temperatūras pieaugumu zem 2 grādiem Celsija.

Satraucoši, ka Eiropas Komisija ir apstiprinājusi kodolenerģijas lomu Eiropas siltumnīcas gāzu samazināšanas scenārijos bez būtisku problēmu risinājumiem: kā apstrādāt un uzglabāt atkritumus tūkstošiem gadu, kā novērst nopietnu negadījumu risku, kodolieroču materiālu izplatīšanos un kā nosargāt kodolenerģijas rūpnīcas no teroristu uzbrukumiem. Un, pat neņemot vērā šos draudus, kodolenerģija ir daudz dārgāka par alternatīviem veidiem oglekļa dioksīda emisiju samazināšanā. Pētījumi rāda, ka katrs enerģijas taupīšanas pasākumos ieguldītais eiro desmit reižu vairāk samazina emisijas nekā tad, ja tas ieguldīts jaunas kodolenerģijas ražošanā, bez tam enerģijas piegādes izmaksas arī samazinās desmit reižu.

Vissatraucošākā ir vecā fosilās enerģijas izmantošanas filozofija, kas slēpjas aiz ES enerģijas priekšlikumu paketes. Tā vietā, lai runātu par enerģijas patēriņu Eiropā, EK acīmredzot ir pieņēmusi, ka mēs uz mūžiem esam pakļauti saviem līdzšinējiem enerģijas tērēšanas paradumiem. Šķiet, ka šī pakete cīnās par katru enerģijas avotu, – tā vietā, lai ar atjaunojamo enerģiju aizstātu netīro, plāns ilgtermiņā nodrošina naftas un gāzes importu un pavisam vāji veicina atjaunojamo un kodolenerģiju. Patlaban 70% naftas, kas importēta no valstīm, kuras nav Eiropas Savienībā, patērē transporta sektors, 50% importētās gāzes izmanto celtniecības sektors. Lai nodrošinātu enerģijas apgādi ilgtermiņā, iesākumā vajadzētu samazināt enerģijas nelietderīgu izmantošanu šajos divos sektoros. Taču Enerģijas priekšlikumu paketē ir tikai neliela diskusija no enerģijas pieprasījuma (nevis piegādes) perspektīvas un tās aprēķini pieņem, ka pašas ES nesen izvirzītie mērķi par enerģijas efektivitāti netiks pildīti.

Tagad ES Enerģijas pakete ir Eiropas valdību rokās – valsts vadītāji tiksies martā Briselē, lai noslēgtu vienošanos.

Cerēsim, ka līdz 8. martam ES valstis būs sapratušas, ka klimata pārmaiņu ierobežošana un Eiropas enerģijas apgādes nodrošināšana ir vienas un tās pašas monētas divas puses. Tas ir izaicinājums, taču mēs dzīvojam uz planētas, ko varam zaudēt. •

 

Rozmarija Hola, Eiropas Zemes draugi
Tulkoja Ingrīda Strazdiņa;
Sintijas Graudiņas-Bombizas foto

 

Arī 15. februārī Eiropas Savienības enerģijas ministri Briselē neizmantoja iespēju novest Eiropu no netīrās enerģijas ceļa. Vienīgais vērā ņemamais papildinājums Enerģijas priekšlikumu paketei bija nedaudz vairāk veicināt atjaunojamo enerģiju.