Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

No Sakas līdz Rīvai gar stāvkrastu

Anitra Tooma;
autores un garāmgājēja foto


Kad Latvijai pāri traucās vētras, cerēju piepildīt seno sapni un piedzīvot orkānu pie lielās jūras. Traucos uz Pāvilostu. Bet satiku rāmu un saulainu jūru ar izārdītiem stāvkrastiem. Nolēmu doties pārgājienā no Sakas grīvas līdz Rīvas grīvai. Izgāju saullēktā – plkst. 8.40; Rīvas krodziņā nonācu pirms plkst. 16. Man šķita, ka esmu nogājusi milzu gabalu, bet zinātāji smej, ka vairāk par 15 km nebūs. Brīnišķīgs ceļojums! Ainava visu laiku mainās: meži, brikšņi, kadiķu audzes, lauki un glītas mājas, kreisajā pusē visu laiku stāvkrasts, bet labajā nomierinoši dun lielceļš Liepāja–Ventspils – ja nespēšu vairs paiet, iziešu ceļmalā un nobalsošu kādu automašīnu. Plecos man mugursoma ar lieku zeķu pāri, ceļamaizi un «Piparu rūgto»; kad mainīju slapjās zeķes, iedzēru pa malkam, jo kaut ko tādu jau no brīva prāta iekšā dabūt nevar. Kaklā fotoaparāts un kabatā samērā sīka apvidus karte, lai saprotu, kur esmu nokļuvusi. Šāds ceļojums ir pa spēkam ikvienai sievietei, kur nu vēl brašam vīrišķim! Pa liedagu iet neuzdrošinājos, jo jūra skalojās turpat pie stāvkrasta, baidījos, ka aiz līkuma viņa mani stāvus dzīs augšā. Tomēr bija gan stāvi kāpieni, gan jautri nobraucieni uz dibena kopā ar izdrupušām kāpnītēm. Turklāt nesatiku nevienu suni, tikai vienreiz mazliet sapinos ganību žoga dzeloņdrātīs, Ulmalē atradu aku un padzēros, jo ūdeni līdzi stiept negribējās.