Ledus stāvokļa satelītattēls.

Ar satelītradaru fiksēta vēja ātruma karte.

Ronis ar telemetrijas ierīci.
 

Latvija un Igaunija izlūko vējus līcī

Anitra Tooma

Vēja turbīnu griešanai piemērots vējš pūš virs jūras, bet jūra pieder valstij, taču pašlaik dabas un enerģētiskie resursi jūrā ir maz pētīti. Lai valsts varētu izsniegt atļauju jūrā būvēt vēja parkus, jāatrod tādas vietas, kur būtu ne tikai spēcīgs vējš, bet arī izvietotās turbīnas netraucētu kuģošanai, zvejošanai, zivju nārstam, putnu migrācijai vai roņu dzīvei, un visbeidzot – iecerētais projekts ir jāsaskaņo ar vietējiem iedzīvotājiem, vai viņiem nav pretenziju, ka pie horizonta redzami rotori. LR Ekonomikas ministrijas pārstāve Ilze Ruško informē, ka tuvāko konkursu par iespēju jūrā būvēt vēja turbīnas plānots izsludināt 2014. gadā. Līdz šim laikam Latvijai jātiek skaidrībā, kur un kādas saimnieciskās aktivitātes atļaut. Baltijas Vides foruma speciālisti jau izstrādājuši jūras teritoriālā plānojuma pilotprojektu Kurzemes rietumu piekrastei, un tur atrastas vien divas vietas, kur varētu būvēt vēja parkus, un tās ir teritorijas iepretī Liepājai un Užavai. To, kā lietderīgi izmantot vēja sparu Rīgas līcī, apņēmušies izpētīt Latvijas un Igaunijas zinātnieki projektā GORWIND. Izrādās, līdz šim ne tikai vēja resursi, bet arī ledus blāķu daba, putnu migrācijas ceļi, ziemošanas vietas un roņu paradumi līcī pētīti fragmentāri. Turklāt Igaunijas daļā vēji ir spēcīgāki nekā Latvijas teritorijā. Bet vai nu tas kāds pārsteigums, ka igauņi atkal ir labākā situācijā nekā mēs...

Nekaitēt putniem un roņiem

Plānojot vēja parku jūrā, jāuzmanās, lai tieksmē pēc neizsmeļamiem atjaunojamajiem energoresursiem netiktu iznīcinātas nozīmīgas dabas vērtības. Baltijas Vides foruma vides eksperts, projekta MARMONI vadītājs Edgars Bojārs brīdina, ka būves jūrā var iznīcināt zemūdens pļavas, kur barojas un nārsto zivis, mielojas ūdensputni. Vēja turbīnas var traucēt nakts migrantiem – lielākoties mazajiem zvirbuļveidīgajiem putniem, kas iekļūst rotoru nāves dzirnavās. Pāri Latvijai iet Baltijas–Baltās jūras putnu migrācijas ceļš, tādējādi putniem nāksies mest līkumu ap vēja parku. Joprojām zinātnieki nav vienojušies, vai turbīnu radītais troksnis un vibrācijas netraucē jūras dzīvniekus, turklāt kabeļu izstarotais elektromagnētiskais lauks arī var kaitēt dzīvajai radībai. Taču ihtiologs Guntars Strods skaidro: Dānijā, kur vēju jūrā ķer jau krietnu laiku, zinātnieki konstatējuši, ka vēja parki zivīm pat ļoti patīkot, proti, šajās teritorijās zveja nav atļauta, tāpēc zemūdens dzīvi neviens netraucē.

Rīgas līča Latvijas daļā atrodas divas ļoti svarīgas ūdensputnu koncentrēšanās vietas, kur pulcējas aptuveni 1,5 miljoni ziemojošu ūdensputnu, – līča rietumu piekraste un selga uz rietumiem no Tūjas. Tās ir dažādu sugu jūras pīles, zosis un kaijveidīgie putni, kurus uz sauszemes var satikt tikai ligzdošanas periodā. Bioloģijas zinātņu doktors Ainārs Auniņš no Latvijas Dabas fonda vada jūras putnu dzīves telpas izpētes darbus, bet kaimiņvalsts ornitologi apseko aptuveni 50 Igaunijas salas, lai uzzinātu, kur atrodas nozīmīgākās ūdensputnu ligzdošanas vietas.

Lai kā nepatiktu zvejniekiem, bet jūras līcis ir arī roņu dzīves telpa. Igaunijas zinātnieki vairāk pievērsušies roņu dzīves pētniecībai un izseko tos ar telemetrijas ierīcēm. Lai kartētu roņu izplatību, vairošanās vietas un biotopus, zvēri tiek novēroti arī no gaisa.

Kad visi šie darbi būs paveikti, ne tikai zinātnieki, bet arī ietekmes uz vidi novērtējuma sagatavotāji varēs iepazīties ar jūras putnu izplatības telpiskajiem modeļiem visās sezonās, kā arī putnu ligzdošanas un pogaino roņu biotopu modeļiem.

Rīgas līcī noteiktas četras Eiropas nozīmes aizsargājamās teritorijas «Natura 2000».

Teritorijā «Rīgas līča rietumu piekraste» sastopamas vairākas īpaši aizsargājamo putnu sugas, piemēram, brūnkakla un melnkakla gārgale, kākaulis, tumšā pīle, mazā ķīre, kā arī īpaši aizsargājamie biotopi.

Teritorija «Selga uz rietumiem no Tūjas» izveidota brūnkakla gārgales, melnkakla gārgales un mazā ķīra aizsardzībai. Šeit uzturas arī Eiropā īpaši aizsargājamā zivju suga – upes nēģis.

Aizsargājamajām jūras teritorijām «Vitrupe–Tūja» un «Ainaži–Salacgrīva» piešķirts «Natura 2000» vietas statuss īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai.

Vēji un ledus blāķi

Vēju ķērājus gan vairāk interesē vēja un ledus apstākļi iecerētajā vēja laukā. LU vadošais pētnieks Juris Seņņikovs atgādina, ka mūsu valsts atrodas lieliskā vietā, kur ir maz pilnīga bezvēja dienu, bet maz ir arī spēcīgu vētru; vidējais vēja ātrums Latvijas teritorijā ir 4-5 m/s 10 m augstumā, taču 90 m augstumā šis pats vējš jau ieskrējies līdz ātrumam 8,5 m/s, tāpēc vēja turbīnas cenšas pacelt pēc iespējas augstāk. Vēju jūrā var novērtēt, atšifrējot satelītu radaru attēlus, un zinātnieki izstrādā metodes šai attēlu apstrādei. Jau tagad ir pieejamas mēneša vidējā vēja ātruma kartes, piemēram, 2009. gadā visstiprākie vēji pūta novembrī un decembrī, bet rāmākā jūra bija aprīlī un jūlijā. LU zinātnieki analizē in situ vides mērījumu datus, satelītattēlus un modeļaprēķinus, sākot jau no 2001. gada, un noteiks dažāda rakstura vēja un ledus apgabalus, brīdinās par vēja anomāliju vietām un ledus sablīvējumiem. Vēl viņiem priekšā nepateicīgais pienākums sniegt prognozes nākamajiem 20–30 gadiem, un pašlaik ir viedoklis, ka nākotnē vēja brāzmu spars un biežums piekrastē pieaugs, tas nozīmē, ka vēja enerģijas īpatsvars varētu pieaugt, ja vien būsim laikus sagatavojušies to noķert. •

 

Plašāk par projektu GORWIND: http://www.modlab.lv/lv/gorwind.php