Laika prognoze zemniekiem

Anitra Tooma


Latvija ir skaista zeme ar četriem gadalaikiem, mērenu klimatu un skaistu dabu, turklāt septiņus mēnešus – no aprīļa līdz oktobrim, bet šogad pat līdz novembra vidum – šeit ir ļoti patīkami laikapstākļi. Latvija ir tīra un stabila zeme, turklāt pie mums vēl joprojām pietiekamā daudzumā ir pasaulē deficītākais resurss – ūdens. Klimatologu aplēses liecina, ka tuvāko 20 gadu laikā jau divas trešdaļas Zemes iedzīvotāju būs spiesti dzīvot reģionos, kas cieš no dažādām dabas kataklizmām un kur akūti trūkst dzeramā ūdens. Un tad miljoniem cilvēku gribēs dzīvot Latvijā, tādēļ, pilnīgi iespējams, ka masveida migrāciju piedzīvosim jau savas dzīves laikā. Taču pagaidām dzīvojam mazapdzīvotā valstī, kur lauksaimniecības un lopkopības faktiski vairs nav. Toties tiem, kuri vēl Latvijā dzīvo, ēstgriba ir laba, un tas, ka mums nepieciešamā pārtika tiek izaudzēta tālu prom no pašu zemes, neatbrīvo mūs no atbildības par to postu, ko lauksaimniecība nodara ne tikai planētai, bet arī tās iedzīvotājiem.


Ja klimata pārmaiņas noritēs, kā prognozēts, pēc gadsimta ceturkšņa Latvija un tās kaimiņvalstis lauksaimniecībai būs daudz piemērotākas nekā Viduseiropa un Dienvideiropa. Pagājušā gadsimta laikā vidējā temperatūra Eiropā ir paaugstinājusies gandrīz par vienu grādu, – it kā nieks, bet šis nieks, līdzīgi kā tauriņa spārnu vēziens, ir sašūpojis kontinenta līdzsvaru. Ziemeļeiropā būtiski pieaudzis nokrišņu – lietus un sniega – daudzums, biežāki kļuvuši dažādu mērogu plūdi, savukārt Dienvideiropa palikusi bez tai paredzētajiem nokrišņiem un cieš no sausuma, jo mākoņi jau izlijuši citviet.

Paredzamās klimata pārmaiņas dažādos ES apgabalos


Avots: Eiropas Komisija, Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta prognozes

Laika prognoze Latvijai

Vairākus gadus Latvijas zinātnieki ne tikai analizēja klimata pārmaiņas pagātnē, bet mēģināja modelēt arī klimatu nākotnē. Izrādās, ka gada vidējās temperatūras pieaugums Rīgā no 1851. līdz 2006. gadam ir 1,53°C! Vislielākais temperatūras pieaugums ir decembrī, kā arī martā, aprīlī un maijā – līdz pat 2,5°C. Vismazākais temperatūras pieaugums ir jūnijā, jūlijā un septembrī – aptuveni 0,5°C.

Klimata mainības modeļi paredz, ka gada vidējā temperatūra Latvijas teritorijā līdz 2100. gadam pieaugs par aptuveni 2,5–4,1°C. Vislielākais vidējās temperatūras pieaugums būs decembrī un janvārī – līdz pat 6°C, vismazākais – jūnijā. Vasarā sagaidāms vairāk īpaši karstu dienu, bet ziemā – mazāk īpaši aukstu dienu (skat. rakstu 12. lpp.).

Ziemām kļūstot siltākām:

  • nesasalst augsnes virskārta;
  • augsnes virskārtā bieži novērojami atkušņi;
  • palielinās organisko vielu mineralizācija un slāpekļa savienojumu denitrifikācija augsnē;
  • pastiprinās ūdens izraisīta augsnes erozija;
  • pastiprinās augu barības elementu un augu aizsardzības līdzekļu izskalošanās risks;
  • veģetācijas periods kļūst garāks par 30–40 dienām, un tas ilgst no marta beigām līdz novembra sākumam.

Gada nokrišņu summa Latvijā pieaugs par 4–11%. Jau tagad vidējais nokrišņu daudzums ir palielinājies janvārī, februārī un martā, savukārt septembrī tas ir samazinājies. Klimata pārmaiņu dēļ biežāk atkārtosies beznokrišņu periodi vairāk nekā piecu dienu ilgumā. Piemēram, 20 dienu ilgi beznokrišņu periodi jeb sausums atkārtosies vidēji reizi divos gados, bet 30 dienu ilgi – reizi 10 gados. Īslaicīgu bezlietus periodu atkārtojamība samazināsies. Kopumā tas nozīmē, ka vienlaikus pieaugs īslaicīgu nokrišņu intensitāte un sausuma periodu garums. Pēdējos 20 gados notece pieaugusi ziemā vidēji par 11%, bet pavasarī samazinājusies vidēji par 8%, turklāt pavasara pali sākas ātrāk. Savukārt, kļūstot siltākiem un sausākiem rudeņiem, upju notecei ir tendence samazināties vidēji līdz 3%. Pēdējo 30 gadu laikā ledus segas ilgums samazinājies par 5–10 dienām katru desmito gadu. Ievērojami palielināsies upju noteces daudzums ziemas mēnešos. Pavasara palu maksimumi būs ievērojami mazāki, un pavasara pali būs agrāki.

Lietum līstot biežāk:

  • mēneša vidējais nokrišņu daudzums pieaugs decembrī – februārī un maijā, jūnijā, bet samazināsies jūlijā – septembrī;
  • vidēji par 20–100 dienām pieaugs dienu skaits ar intensīviem nokrišņiem (vairāk par 10 mm diennaktī). Ekstremālie nokrišņi pārsvarā gaidāmi vasaras mēnešos, bet ziemas būs mierīgākas ekstrēmu nokrišņu ziņā;
  • aptuveni divas reizes samazināsies sniega īpatsvars no kopējiem nokrišņiem.

Latvijā jārēķinās, ka vasaras būs sausākas un karstākas, līdz 2100. gadam sagaidāma Baltijas jūras līmeņa celšanās no 18 līdz 59 cm, jūras ūdens būs siltāks, piedzīvosim biežākas un spēcīgākas vētras. Ar pārmaiņām jārēķinās ne tikai lauksaimniekiem, bet arī mežsaimniekiem un zvejniekiem, kā arī biologiem. Cenšoties nomierināt klimatu, mēs nedrīkstam apdraudēt bioloģisko daudzveidību. Šis brīdinājums visvairāk attiecas uz mežu zinātniekiem, kurus atbalsta mežu izcirtēji, – viņi sajūsmā par jaunaudžu piesaistīto CO2 noniecina vecu mežu nozīmību. Koku stumbri nav tikai CO2 glabātava, tie dod aizvēju un pavēni dažādiem dzīvniekiem un augiem. Zvejniekiem jāsaprot, ka zivju skaits un sugu sastāvs Baltijas jūrā mainās, un jānotic acīm redzamajam faktam, ka zivju krājumi samazinās un diez vai lomi kādreiz vairs būs tik lieli, kā bija ierasts pirms pusgadsimta. Pašvaldības teritoriju plānošanas un pārplānošanas cīņu laikā nedrīkst aizmirst, ka būvēšanās upju palienēs un jūras tuvumā kļūst aizvien nedrošāka, – ja atbildīgās personas ļausies mirkļa iegribām, vēlāk nāksies maksāt lielas kompensācijas applūdušo māju īpašniekiem.

ES labie darbi

Kaut arī par lielāko daļu CO2 emisiju atbildība jāuzņemas transporta un enerģētikas nozarei, arī lauksaimniecības nozarē darāmā netrūkst. Protams, augi uzkrāj lielas CO2 rezerves, bet, apstrādājot laukus un kopjot lopus, izgaro divas citas, daudzkārt kaitīgākas siltumnīcefekta gāzes (SEG), proti, slāpekļa oksīds un metāns. Šīs gāzes rodas ne tikai sadaloties mājlopu mēsliem, bet arī slāpekļa mēslojuma mikrobioloģiskās sadalīšanās rezultātā un atgremotājdzīvnieku, galvenokārt aitu un liellopu, gremošanas procesu laikā. Metāna gāze CH4 Zemes siltumu aiztur 23 reižu labāk nekā CO2. Slāpekļa oksīds N2O Zemes siltumu aiztur 296 reižu labāk nekā CO2, tāpēc tauriņziežu audzēšana ne tikai bagātina augsni ar atmosfēras slāpekli, bet arī saudzē ozona slāni. Bet – mēžot kūti vai ganos vērojot, kā govs rimti atraugājas, diez vai vainojam lopiņu dabas kataklizmu izraisīšanā, līdzīgi kā, veroties kamīna liesmās, nejūtamies vainīgi, ka dūmenis izdveš ne tikai CO2, bet arī tvanu un citas gāzes.

Lauksaimniecības SEG sadalījums

Aprēķināts, ka Eiropas Savienībā lauksaimniecības nozare rada tikai 9% no visām SEG emisijām. Kopš mazāk tiek kaisīti slāpekļa minerālmēsli un ir mazāk lopu, ES lauksaimniecības izmešu apjoms samazināts par 20% (1990.–2005.). Šos rezultātus ietekmējusi gan lauksaimniecības prasmju uzlabošanās, gan mājlopu skaita kritums, gan Kopējās Lauksaimniecības politikas reformas rezultāti un videi draudzīga likumdošana. Tajā pašā laikā pasaulē lauksaimniecības izmešu daudzums ir palielinājies par gandrīz 17%. 2003. gadā uzsāktā KLP reforma mainīja finansiālo palīdzību lauksaimniekiem, piešķirot tiešos atbalsta maksājumus neatkarīgi no saražotās produkcijas apjoma, tā samazinot motivāciju nodarboties ar intensīvo lauksaimniecību. Kopā ar «atdalītā» atbalsta saņemšanu lauksaimnieki apņēmās izpildīt noteiktas saistības – pārvaldīt savu zemi, izmantojot ilgtspējīgas, videi draudzīgas metodes. Lai saņemtu tiešos maksājumus, jāievēro «Savstarpējās atbilstības nosacījumi», kur apkopota ar vidi un citiem jautājumiem saistītā likumdošana. Vēl citi lauku attīstības pasākumi sniedz palīdzību saimniecību modernizēšanai, energoefektivitātes paaugstināšanai, biogāzes ražošanai.

Daudzas problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, parasti risina, mainot saimniecību tehnoloģiskos paņēmienus. Kā piemēru var minēt ES Nitrātu direktīvu. Tā nosaka ūdens kvalitātes kontroli, pret nitrātiem aizsargājamo zonu izveidi, labas saimniekošanas prakses noteikumus, piemēram, minerālmēslu lietošanas ierobežojumus, mēslu uzglabāšanas metodes, lopu blīvumu noteiktā teritorijā un kultūraugu augu sekas noteikumus.

Galvenie lauksaimniecības riski

Visjūtamākas klimata pārmaiņu izraisītās sekas būs ūdens trūkums reģionos, kur pagaidām tā netrūkst. Daudzās teritorijās, it īpaši ES dienvidos, kur apūdeņošana simtiem gadu tikusi izmantota kā saimniekošanas tradīcija, būs jāmaina ierastās apūdeņošanas metodes. Būs jāuzlabo ūdens izmantošanas efektivitāte un jāsamazina tā zudumi. Paaugstinoties gaisa temperatūrai un pieaugot mitrumam, negatīvas sekas var radīt arī kaitēkļu, slimību un nezāļu pārvietošanās un intensitāte. Iespējamās klimata pārmaiņas ietekmēs ražas apjomu, un daudzu lauksaimniecības kultūru audzēšana pārvietosies vairāk uz ziemeļu platuma grādiem; tas nozīmē, ka Latvijas zemniekiem tā sauktie treknie gadi vēl tikai priekšā.

Kā lauksaimniecībā mazināt kaitējumu klimatam:

  • samazināt gāzveida izmešus;
  • nodrošināt lauksaimniecībā izmantojamo augšņu bagātināšanu ar oglekli;
  • palielināt atjaunojamās enerģijas, kā arī bioplastmasas un bioķīmijas produktu ražošanu no augiem.

Dzīvnieku mēslu pārvēršana biogāzē. Anaerobiskā pārstrādes iekārta ir īpaši efektīva izmešu daudzuma, vircas un mēslu daudzuma samazināšanai reģionos, kur ir daudz dzīvnieku. Anaerobiskā pārstrāde ir dabisks organiskā materiāla noārdīšanās process bezgaisa vidē. Hermētiski noslēgtā tvertne ir mākslīgi izveidota sistēma dažādu organisko atkritumu pārstrādei un biogāzes ražošanai. No biogāzes ražo siltumu un elektrību, bet atmosfērā nenonāk SEG.

Augšņu bagātināšana ar oglekli. Ievērojamu CO2 daudzumu no atmosfēras var piesaistīt un uzglabāt augsnē, izmantojot dažādus lauksaimnieciskos paņēmienus, piemēram, bioloģisko saimniekošanu, izvēloties piemērotas aršanas metodes, savu artavu dod proteīnkultūru audzēšana, dzīvžogu ierīkošana, ganību uzturēšana un aramzemes pārvēršana pļavās, kā arī dabisko biotopu saglabāšana mitrainēs, smiltājos un citās lauksaimniecībai nepiemērotās zemēs.

Bioenerģijas un bioproduktu ražošana. No lauksaimniecības biomasas ražotā bioenerģija var aizvietot enerģiju, kas iegūta, sadedzinot fosilo kurināmo. Tāpēc ES zemnieki aizvien vairāk tiek iesaistīti biodegvielai izmantojamo kultūraugu audzēšanā mazām un lielām elektrostacijām vai siltumu un enerģiju ražojošām iekārtām, kas darbojas saimniecībā. Aizvien biežāk augus izmanto arī bioplastmasas un bioķīmijas ražošanā.

Lai tiktu galā ar gaidāmajām klimata pārmaiņām, lauksaimniekiem nāksies domāt, kā vislabāk izmantot ūdeni, kā pielāgot sēšanas datumus temperatūras un nokrišņu daudzumam, kā izvēlēties šķirnes, kas vislabāk piemērotas jaunajiem laikapstākļiem, piemēram, ir izturīgākas pret karstumu un sausumu, kā arī apsvērt iespēju lauku malās stādīt dzīvžogus, vējlaužu rindas, saglabāt krūmājus, kas samazinātu ūdens aiztecēšanu.

Klimata pārmaiņas izraisa gaļēdāji

Pašlaik uz Zemes mīt ne tikai septiņi miljardi cilvēku, bet arī 1,3 miljardi liellopu, 918 miljoni cūku un 15 miljardi mājputnu. Patiesībā ne govis, ne cūkas, pat zemnieki nav vainīgi, ka lauksaimniecība kaitē klimatam, – īstie vaininieki ir pircēji, jo, kā zināms, pieprasījums nosaka piedāvājumu. Tomēr labi, ka daudzi pārtikas ražotāji un patērētāji aizvien biežāk cenšas samazināt savu ogļskābās gāzes «pēdu», pieņemot klimatam draudzīgus lēmumus, piemēram, lai samazinātu pārvadāšanas ietekmi uz vidi, pērk vietējos ražojumus, optimizē pārvadājumu veidus, proti, lielus attālumus veic pa dzelzceļu vai ūdensceļiem, ne kravas auto- transportu. Aizvien vairāk cilvēku kļūst par veģetāriešiem vai pat vegāniem. Daudzi lauksaimnieki izvēlas videi draudzīgākas ilgtspējīgas saimniekošanas formas.

Līdz šim uzskatīja, ka lopkopība, tajā skaitā lopbarības ražošana un gaļas pārstrāde, izraisa 18% pasaules SEG apjoma, bet šogad publicēts pētījums apgalvo, ka šī atbildība ir daudz lielāka, proti, tie ir vairāk nekā 50% jeb 32,6 miljardi tonnu CO2 gadā! Šis katastrofālais izmešu apjoma pieaugums saistāms ar to, ka milzu apjomos tiek izcirsti tropiskie meži, lai to līdumos ierīkotu tīrumus lopbarības audzēšanai, tā, piemēram, Latīņamerikā 70% meža zemju tagad aizņem ganības, savukārt no kūtsmēsliem izgaro metāns, kas ir 23 reizes kaitīgāks nekā CO2. Daudz SEG rodas, lielos attālumos pārvadājot atdzesētu gaļu, ne mazāk – to pārstrādājot.

Viena govs dienā rada aptuveni 500 l metāna, bet gadā saražo tikpat SEG, cik tavs mazlitrāžas ģimenes auto, nobraucot 900 km. Cik govis tavai ģimenei vajadzīgas, lai iegūtu piena un gaļas produktus?

Ja cilvēki daudz radikālāk mainītu ēšanas paradumus, liela daļa planētas piesārņojuma problēmu tiktu atrisinātas, turklāt – krietni lētāk. Cilvēki ir lieliski informēti par klimata pārmaiņu izraisītajām sekām, bet nespēj saņemties un mainīt paši savu dzīvesveidu. Gluži otrādi – gaļas patēriņš pusgadsimta laikā ir palielinājies piecas reizes, un, ja nekas nemainīsies, 2050. gadā šie apjomi jau būs dubultojušies.

Tā kā lielākā daļa pārtikas un sadzīves preču Latvijā tiek ievestas, mēs dzīvojam ļoti tīrā vidē un itin nemaz nejūtamies vainīgi pie tā, ka, piemēram, Brazīlijā tiek iznīcināti lietus meži, kaut soja, ar ko baro putnus un lopus, ko pēcāk apēdam, tiek audzēta vietās, kur agrāk bija izcila bioloģiskā daudzveidība. •

 

Rakstā izmantota ES Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta izdotajā brošūrā «ES lauksaimniecība – klimata izmaiņu priekšā», http://www.kalme.daba.lv un http://www.SAAWinternational.org pieejamā informācija.